Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla. Žultsakmeņu slimība. Holecistīts. Pankreatīts. Nieru kolikas. Hemoroīdi

Nieru kolikas lēkme var sākties jebkurā brīdī ar pēkšņām stiprām sāpēm jostasvietas apvidū. Mēdz būt tā, ka pirms lēkmes alimniekam pieaug diskomforts nieres apvidū, it īpaši braucot ar motociklu, ceļot smagumus un pat ejot kājām. Lēkme var sākties arī miera stāvoklī.
Sāpes strauji paasinās, kļūst nepanesamas, cilvēks svaidās, nespēdams atrast sev vietu. Sākumā sāpes koncentrējas jostasvietas apvidū, palielinās to intensitāte, bet vēlāk sāpes sāk pārvietoties uz leju pa urīnvadu, atstaro uz cirkšņiem un dzimumorgāniem. Akmeņi, kas atrodas urīnvadā, izraisa sāpes vēderā, un tādā gadījumā nieru kolikas var sajaukt a akūto apendicītu, holecistītu vai zarnu necaurlaidību. Ja neliels akmens ir apstājies urīnvada lejasdaļā vai arī nieru koliku laikā tiek izvadītas smiltis, tad gribas bieži urinēt. Katram slimniekam lēkme norisinās citādi, tā var ātri beigties vai turpināties vairākas stundas.

Hemoroīdi
Hemoroīdi ir varikozi rektālo vēnu paplašinājumi. Hemoroīdi ir ļoti izplatīta slimība, un to novēro vairāk nekā 10% visu pieaugušo. Hemoroīdi biežāk veidojas vīriešiem 30-50 gadu vecumā; sievietēm tie sastopami 3-4 reizes retāk.
Etioloģiskie faktori
Svarīga nozīme ir faktoriem, kas veicina venozo asiņu atteces traucējumus. Tos izraisa biežas obstipācijas un darbs, kas saistītas ar ilgstošu sēdēšanu vai stāvēšanu, lielu fizisku piepūli, kā arī grūtniecība. Hemoroīdu izveidošanos sekmē arī bieža alkohola lietošana, jo tā veicina arteriālo asiņu pieplūdi taisnās zarnas asinsvados. Zināma nozīme hemoroīdu veidošanas procesā ir arī iedzimtai vai iegūtai sastaudu mazspējai.
…