Kuņģis ir rezervuārs, kurā barība atrodas ilgāku laiku ( vairākas stundas ) un tiek fiziski un ķīmiski pārveidota. Pārstrādātā barība nelielām porcijām tiek izvadīta no kuņģa divpadsmitpirkstu zarnā. Kuņģa forma daudzveidīga ne tikai dažādiem cilvēkiem, bet arī vienam un tam pašam indivīdam. Tā mainās atkarība no ķermeņa stāvokļa ( guļus, sēdus, stāvus ), no pildījuma pakāpes, no uzņemtās barības īpatnībam, no muskuļa tonusa, no vecuma un t.t. Kuņģa tilpums dažāds. Pieaugušam cilvēkam ≈ 1,5 – 2,5 l.Kuņģim izšķir priekšējo (paries anterior) un mugurējo sienu ( paries posterior ). Kuņģa malas ir liektas un veido 2 lokus: mazo – curvatura ventriculi minor, kas ir vērsts uz augšu, pa labi un uz mugurpusi; lielo – curvatura ventriculi major, kas vērsts uz leju, pa kreisi un uz priekšu. Uz mazā loka ir ierobs – incissura angularis. Kuņģa ieejas daļa – pars cardiaca – sākas ar barības vada ieejas atveri – ostium cardiacum. Pa kreisi no ieejas daļas zem diafragmas kreisā kupola atrodas kuņģa dibens – fundus ventriculi. Tas novietots augstāk par ieejas atveri. Seko kuņģa ķermenis ( corpus vetriculi ), bet aiz incissura angularis – kuņģa vārtnieka daļa ( pars pylorica ). Tās paplašināto, kuņģa ķermenim piegiļošo daļu sauc par antrum pyloricum ( priekštelpu ), bet sašaurināto – par canalis pylorycus. Vārtnieka daļa beidzas pie vārtnieka – pylorus, kas ar atveri – ostium pyloricum pāriet tievajā zarnā. Kuņģa funkcijas. Kā zināms, barība aptuveni 1 minūti atrodas mutes dobumā, bet pēc tam līdz kuņģim nokļūst 2–3 sekundēs.Gremošana kuņģī ilgst 2–4 stundas. …
