Mūsdienas
Kundziņsalai garām pavisam nemanāmi plūst upes Sarkandaugavas atteka, kas aizaugusi ar ūdenszālēm, un tās krastā zeme ir purvaina, apaugusi ar niedrēm, tur ir aizbērtas sīkāku atteku gultnes, šauras pussaliņas, līcīši un pundursaliņas (Saulīte 2011:11).
Mūsdienās Kundziņsalu varētu nosaukt piecos vārdos: kurpnieki, gulbji, pīles, zirgi un rutki. Tas ir kā mazs ciematiņš, kurā katrs kaimiņš viens otru pazīst un svešinieki tiek ātri atpazīti. Agrāk katrai mājai bija sava saimniecība ar kūti un dārziņu, taču mūsdienās tas saglabājies reti kurā pagalmā (anothertravelguide.com 2015).
Šodienas salas dzīve ir mainījusies – visapkārt Kundziņsalai paveras nesakoptība, smilšu lauki, bedres, grāvji, iesāktas un nepabeigtas Brīvostas ēkas, lūžņi atrodas visapkārt (Saulīte 2011:159). Ejot gar BCT (Baltic Container Terminal) sētu, var redzēt, ka grāvja malās aug niedres, vītoli, bērzi. BCT sēta aizved līdz pat Daugavas krastam. Krastā atrodas divas laivas, upē strādā kuģītis (Saulīte 2011:159).
Daudzi no iepriekšminētajiem objektiem ir palikuši tikai Kundziņsalas iedzīvotāju atmiņās. 20. gadsimta 60.-70. gados lielākai salas daļai tika uzbērts, apmēram 1,5 metrus augsts smilšu dambis, un uz tā tika uzbūvēti doki (celtne ostā, kas paredzēta kuģu remontēšanai) ar pievedceļiem un krāniem (Cita Rīga 2017d).
…
