-
Kultūras vēsture
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Latvijas kultūras vēstures konspekts | 6 | |
1. | Kultūra Latvijas teritorijā neolīta un bronzas laikmetā | 7 |
1.1. | Baltu cilšu ienākšana tagadējās Latvijas teritorijā | 7 |
1.2. | Mitoloģija | 7 |
1.3. | Valoda, folklora, tradīcijas | 7 |
1.4. | Latviešu zemnieku viensēta | 7 |
1.5. | Tautas lietišķā māksla | 8 |
2. | Viduslaiku kultūra | 8 |
2.1. | Vācu krustnešu agresijas sākums | 8 |
2.2. | Bīskapa Alberta darbība un Zobenbrāļu ordenis | 8 |
2.3. | Rīgas kultūra 13. – 16. gs | 8 |
2.4. | Akmens arhitektūras sākumi laicīgajā būvniecībā | 9 |
3. | Reformācijas un apgaismības laika kultūra Latvijā | 9 |
3.1. | Reformācija Latvijā | 9 |
3.2. | Vācu humānistu kustība | 9 |
3.3. | Izglītība | 10 |
3.4. | Hernhūtisms Latvijā | 10 |
3.5. | Tēlotājmāksla un arhitektūra 17. gs. – 19. gs. vidū | 10 |
3.6. | Teātris un mūzika | 11 |
4. | Latvijas kultūra 19. gs. beigās – 20. gs. sākumā | 11 |
4.1. | Tautas atmodas sākumi | 11 |
4.2. | Rīgas Latviešu biedrība un Pirmir Dziesmusvētki | 12 |
4.3. | Latviešu profesionālās mūzikas pirmsākumi | 12 |
4.4. | Latviešu teātris19. gs. beigās – 20. gs. sākumā | 13 |
4.5. | Arhitektūra19. gs. beigās – 20. gs. sākumā | 13 |
4.6. | Glezniecība un grafika19. gs. beigās – 20. gs. sākumā | 14 |
5. | Kultūra Latvijā 1918 – 1940 | 14 |
5.1. | Izglītība | 14 |
5.2. | Filosofija | 15 |
5.3. | Bibliotēku zinātne un encuklopēdiskie izdevumi | 15 |
5.4. | Teātris | 15 |
5.5. | Arhitektūra | 15 |
5.6. | Glezniecība | 16 |
5.7. | Grafika | 16 |
5.8. | Tēlniecība | 16 |
5.9. | Latvijas kino un radio pirmsākumi | 16 |
6. | Latviešu kultūra pēc 2. Pasaules kara | 17 |
6.1. | Kultūras pieminekļu aizsardzība. Muzeji | 17 |
6.2. | Glezniecība | 17 |
6.3. | Grafika | 17 |
6.4. | Tēlniecība | 17 |
6.5. | Dekoratīvi lietišķā māksla | 18 |
6.6. | Mūzika | 18 |
6.7. | Opera un balets | 19 |
6.8. | Teātris | 19 |
6.9. | Kino | 19 |
7. | Trimdas kultūra | 20 |
7.1. | Grāmatniecība, izglītība, grāmatu krātuves | 20 |
7.2. | Rakstniecība | 20 |
7.3. | Dziesmusvētku un Kultūras dienas | 20 |
7.4. | Trimdas teātris un dramaturģija | 20 |
7.5. | Tēlotājmāksla | 21 |
8. | Kultūra Latvijā 1988 – 2001 | 21 |
Nozīmīgākie gadaskaitļi Latvijas kultūras vēsturē | 22 | |
Kultūras ceļvedis – Rīga | 27 | |
1. | Koncertzāles | 28 |
2. | Muzeji | 28 |
3. | Teātri | 28 |
4. | Galerijas | 29 |
5. | Festivāli | 29 |
Pasaules kultūras vēstures konspekts | 30 | |
I. | Seno laiku kultūras vēsture | 31 |
1. | Pirmatnējās sabiedrības kultūra | 31 |
2. | Senās Mesopotāmijas (Divupes) kultūra | 31 |
3. | Senās ēģiptes kultūra | 31 |
3.1. | Senās Ēģiptes kultūras periodizācija | 32 |
3.2. | Zinātne | 32 |
4. | Senēbreju kultūra | 32 |
II. | Austrumu tradicionālā kultūra | 33 |
5. | Indijas tradicionālā kultūra | 33 |
5.1. | Literatūra | 33 |
5.2. | Reliģija | 33 |
5.3. | Budisma arhitektūra | 33 |
5.4. | Indijas viduslaiku arhitektūra (7. – 13. gs.) | 33 |
5.5. | Musulmaņu kultūra Indijā | 33 |
6. | Ķīnas tradicionālā kultūra | 34 |
6.1. | Filosofija | 34 |
6.2. | Arhitektūra un tēlotājmāksla | 34 |
6.3. | Zinātne un tehnika | 34 |
7. | Japānas tradicionālā kultūra | 35 |
7.1. | Reliģija | 35 |
7.2. | Literatūra | 35 |
7.3. | Arhitektūra | 35 |
7.4. | Glezniecība un grafika | 35 |
7.5. | Teātris | 35 |
7.6. | Japāņu māja un dārzu māksla | 36 |
III. | Antīkā kultūra | 36 |
8. | Senās grieķijas kultūra | 36 |
8.1. | Mitoloģija | 36 |
8.2. | Filosofija | 36 |
8.3. | Literatūra un teātris | 36 |
8.4. | Izglītība | 36 |
8.5. | Olimpiskās spēles | 36 |
8.6. | Arhitektūra un Tēlotājmāksla | 36 |
9. | Senās Romas kultūra | 37 |
9.1. | Etrusku kultūra | 37 |
9.2. | Romas republika | 37 |
9.3. | Kultūra Romas impērijas laikā | 38 |
9.4. | Jurisprudence | 38 |
10. | Kristietības sākumi | 38 |
IV. | Viduslaiku kultūra | 38 |
11. | Bizantijas kultūra | 38 |
11.1. | Grāmatniecība | 39 |
11.2. | Izglītība | 39 |
11.3. | Arhitektūra | 39 |
11.4. | Mozaīka un Ikonas | 39 |
11.5. | Filosofija | 39 |
12. | Eiropas viduslaiku kultūra | 39 |
12.1. | Viduslaiku kultūras periodizācija | 40 |
12.2. | Igaunijas viduslaiku kultūra | 41 |
13. | Musulmaņu zemju kultūra | 41 |
13.1. | Islāms | 41 |
13.2. | Bibliotēkas un izglītība | 41 |
13.3. | Korāns | 42 |
13.4. | Literatūra | 42 |
13.5. | Arābu arhitektūra un tēlotājmāksla | 42 |
13.6. | Zinātne | 42 |
13.7. | Sadzīve | 42 |
14. | Pareizticīgo zemju kultūra | 42 |
14.1. | Rakstība un literatūra | 42 |
14.2. | Arhitektūra | 43 |
14.3. | Ikonas un grāmatu miniatūras | 43 |
14.4. | Freskas | 43 |
V. | Renesances un Reformācijas kultūra | 43 |
15. | Renesanse Itālijā | 43 |
15.1. | Protorenesanse | 44 |
15.2. | Agrīnā renesanse | 44 |
15.3. | Dižrenesanse | 44 |
15.4. | Vēlīnā renesanse | 44 |
16. | Renesanse Spānijā un Anglijā | 45 |
16.1. | Renesanse Spānijā. El Greko | 45 |
16.2. | Renesanse un Reformācija Anglijā | 45 |
17. | Ziemeļu renesanse un reformācija | 45 |
17.1. | Nīderlande | 45 |
17.2. | Vācija | 45 |
17.3. | Reformācija | 46 |
VI. | Absolūtisma un Apgaismības laika kultūra | 46 |
18. | Absolūtisma laika kultūra (17. gs.) | 46 |
18.1. | Filosofija un zinātne 17. gs | 46 |
18.2. | Baroka kultūra Itālijā | 46 |
18.3. | Baroka kultūra Lietuvā | 46 |
18.4. | Tēlotājmāksla Flandrijā. Rubenss | 47 |
18.5. | Baroka teātris | 47 |
18.6. | Baroka mūzika | 47 |
18.7. | Klasicisms Eiropas kultūrā | 47 |
18.8. | Rembrants | 47 |
18.9. | Djego Velaskess | 48 |
19. | Apgaismības laika kultūra (18. gs.) | 48 |
19.1. | “Enciklopēdija jeb zinātņu, mākslu un amatu skaidrojošā vārdnīca” | 48 |
19.2. | Apgaismība ASV | 48 |
19.3. | Skotu un angļu apgaismība | 48 |
19.4. | Apgaismība Vācijā | 49 |
19.5. | Atklājumi dabaszinātnēs | 49 |
19.6. | Mākslas stilu daudzveidība 18. gs | 49 |
19.7. | Krievijas kultūra 18. gs | 49 |
19.8. | Mūzika | 50 |
19.9. | Romantisma aizsākumi | 50 |
VII. | Kultūra 19. – 20. gadsimtā | 50 |
20. | Kultūras attīstība Eiropā 19. gs. | 50 |
20.1. | Romantisms Rietumeiropas kultūrā | 50 |
20.2. | Reālisms Rietumeiropas kultūrā | 51 |
20.3. | Izglītība, pedagoģija, bibliotēkas | 51 |
20.4. | Filosofija un zinātne | 51 |
20.5. | Skandināvija 19. gs | 52 |
20.6. | Krievijas kultūra 19. gs | 52 |
20.7. | 19. gs. beigas, 20. gs. sākums | 53 |
21. | Kultūra 20. gs. 1. pusē | 53 |
21.1. | Zinātne un tehnika | 53 |
21.2. | Literatūra | 53 |
21.3. | Teātris | 54 |
21.4. | Mūzika | 54 |
21.5. | Kino | 54 |
21.6. | Arhitektūra | 54 |
21.7. | Tēlotājmāksla | 54 |
22. | Kultūra 20. gs. 2. pusē | 54 |
22.1. | Kristietība | 54 |
22.2. | Filosofija | 55 |
22.3. | Literatūra | 55 |
22.4. | Dramaturģija un teātris | 55 |
22.5. | Mūzika | 55 |
22.6. | Kino | 55 |
22.7. | Arhitektūra | 55 |
22.8. | Tēlotājmāksla | 56 |
22.9. | Zinātne un tehnika | 56 |
5. – 6. g.t. m.ē. notika lielā tautu staigāšana
5. – 9. gs. izplatījās zemes aršana un feodālās attiecības
8. gs. Līvu lielākās pilis – Turaida, Metsepole, Daugava
Kuršu – Kuldīga, Bārta, Talsi
Zemgaļu – Mežotne, Tērvete
Sēļu – Sēlpils
Latgaļu kņazistes – Jersika, Koknese, Tālava, Atzele
Indriķa hronika – 12. – 13. gs. baltu tautu brīvības cīņas
Latīņu val. – 1740. g.
No vācu val. uz latviešu val. tulkota 1883. g.
5. – 9. gs. Latvijā zināmi apmēram 400 pilskalni un ezermītnes
Līvi un kurši mirušos dedzināja.
“Batariņi” – smilšu uzkalniņi – izteikti baltu un latgaļu apbedījumi
1.1.Mitoloģija.
Dievi – Dievs, Dieva dēli, Laima (likteņa dieviete), Māra (zemes māte)
Dievības – Saule, Saulesmeitas, Mēness, Pērkons (palīgs – ozols), Auseklis (rīta zvaigzne), Ūsiņš (zirgu aizbildnis), Jumis (druvu auglības dievība)
Negatīvie spēki – Velns (vecis ar vienu aci), Lietuvēns (vajā cilvēkus), Ragana
Veļu kults – Ēnu māte (ēnu vai veļu māte)
1.2.Valoda, folklora, tradīcijas.
Latviešu val. – baltu valodu grupa, indoeiropiešu valodu saime
Dainas – klasiskā tautasdziesma
Ziemas saulgrieži – 24. decembris (Ziemassvētki)
Jurģu diena – 23. aprīlis, pavasara svētki (Ūsiņa diena)
Līgo diena – 24. jūnijs (Vasaras saulgrieži)
Miķeļdiena – 29. septembris
Mārtiņdiena – 10. novembris
17. gs. izzuda senprūšu valoda, asimilējoties vācu val.
1.3.Latviešu zemnieka viensēta.
Viensēta – dzīvojamā māja un maltuve, rija, klēts, pirts, kūts, zirgu stallis, vasaras virtuve.
Nams – senākā baltu māja
Istaba – dzīvojamā māja, apkurināta telpa
1.4.Tautas lietišķā māksla.
Tradicionālie keramikas izstrādājumu centri:
Kurzemē – Rucavā
Vidzemē – Cēsīs, Smiltenē
Latgalē – Silajāņos
g.t. p.m.ē. – 2. gs. m.ē. sauc par Bronzas laikmetu
6. – 9. gs. balti attīsta aušanu un apģērba šūšanu
2.Viduslaiku kultūra.
2.1.Vācu krustnešu agresijas sākums.
9. – 12. gs. kristietībā ar varu tika ievesti dāņi, poļi, norvēģi, somi un zviedri
11. gs. notika Krusta kari
13. gs. zemes pie Baltijas jūras iekaroja vācu krustneši un ar varu ieviesa kristietību
Meinards – augustīniešu ordeņa mūks – 1. mūks, kas ierodas vest latviešus pie kristietības
Bīskaps Bertolds – atveda pirmos karotāju pulkus
Pāvests Inokentijs III – 1199. g. organizēja Pirmo krusta karu Baltijā…
*Latvijas kultūras vēstures konspekts (Kultūra Latvijas teritorijā neolīta un bronzas laikmetā, Viduslaiku k., Reformācijas un apgaismības laika k. Latvijā, Latvijas k. 19. gs. beigās – 20. gs. sākumā, K. Latvijā 1918 – 1940, Latviešu k. pēc 2. Pasaules kara, Trimdas k., K. Latvijā 1988 – 2001) *Nozīmīgākie gadaskaitļi Latvijas k.s vēsturē *K. ceļvedis – Rīga *Pasaules k. vēstures konspekts ( Seno laiku k. vēsture, Austrumu tradicionālā k., Antīkā k., Viduslaiku k., Renesances un Reformācijas k., Absolūtisma un Apgaismības laika k., K. 19. – 20. gadsimtā)
- "Spermatozoīda princips" Mihails Ļitvaks
- Kultūras vēsture
- Modernisma virzienu pazīmes F.Vēdekinda lugā "Lulu"
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Latvijas kultūras vēsture
Konspekts augstskolai26
-
Latvijas kultūras vēsture
Konspekts augstskolai22
-
Ārvalstu tiesību vēsture
Konspekts augstskolai17
-
Darba tirgus vērtējums kultūras absolventu sfērā
Konspekts augstskolai8
-
Ekonomiskās domas vēstures kurss
Konspekts augstskolai10