Kultūras teoriju daudzveidība - evolūcija

• Izcelsme - angļu evolution < latīņu evolutio ‘attīšana’. [2.]
• Attīstība, pakāpeniska maiņa, pārmaiņu process (parasti par kādiem dabisku vai mākslīgu objektu veidiem, nevis atsevišķiem objektiem), piem., sugu evolūcija, datoru evolūcija. [2.]
Pirmā evolucionistiskās kultūras teorijas parādījās Lielbritānijā, Vācijā, ASV un Francijā vienlaikus (Lielbritānijā H. Spensers, E. B. Tailors, Dž. Maklenāns, Dž. Frēzers; Vācijā A. Bastiāns, J. Liperts; Francijā – Š. Leturno; ASV 0 L. Morgans) . [1.]
Galvenā kulktūrevolucionistiskā ideja bija par visas cilvēku sabiedrības vienveidīgo evolūciju virzienā no vienkāršākā uz sarežģītāko. [1.]
Galvenais mērķis – radīt vienotu zinātni par cilvēku un kultūru. [1.]
Par pētījuma priekšmetu kultūrevolucionisti izvēlējās cilšu, ģinšu vai tautu kultūras attīstības pakāpes, ģimenes un laulības vēsturiskās formas, aizliegumu (tabu) veidus, senās paražas, arhaiskā perioda reliģiju savdabīgās izpausmes. [1.]
E. B. Tailora (1832 - 1917) darbs „Pirmatnējā kultūra” (1871) bija viens no interesantākajiem, kas izsauca lielu rezonansi pasaules zinātnē. [1.]
• „Kultūru vai civilizāciju plašā etnogrāfiskā nozīmē veido zināšanas, ticība, māksla, tikumība, likumi, paražas un ieradumi, kuras cilvēks apgūst kā sabiedrības loceklis, ” rakstīja E. B. Tailors. [1.]
…