-
Kultūras teorija
Cilvēki vienmēr paliek cilvēki. Tie nemainās- nepastāv: „Citi tikumi, citi cilvēki”. Bet cilvēks var būt arī ļoti cieši savijies ar vidi, ticību utt. Nav tādu cilvēku, ko neietekmētu sociālā vide. Nevar izšķirt to, kas cilvēkā ir no dabas un ko ir radījusi sociālā vide. Gīrcs izvirza jautājumu- vai cilvēka dabas nemaz nav un viņi ir tādi, kādus to radījusi kultūra?
Kultūras slānis ir vienīgais, kas atšķir cilvēku no citām būtnēm. Lai veidotu cilvēka koncepciju ir jāmeklē cilvēku vajadzības, kuras veidojušās uz universāliem kultūras aspektiem- tātad universālas visiem cilvēkiem. (Vai tas ir iespējams). Iesējams, ka tieši kultūras dīvainības un atšķirības un to izprašana nozīmē būt cilvēkam. Ar šo īpašību atklāšanu nodarbojas antropoloģija.
Viss, ko radusi darīt kāda cilvēku grupa ir pelnījusi citas grupas cieņu (Rūta Benedikta), tāpēc ir jāciena viss, ko dara citi, pat, ja to nesaprotam- un tā visbiežāk arī ir.
Kultūru vislabāk aplūkot kā daudzu mehānismu kompleksu, kura mērķis ir regulēt uzvedību. No visiem dzīvniekiem, cilvēks ir visatkarīgākais no šiem mehānismiem. To apstiprina fakts, ka visi sākam dzīvot ar dabas dotībām, kas ļauj izvēlēties kā dzīvot tūkstošiem variantu, bet beigās katrs nodzīvojam tikai vienu konkrētu mūžu, kas ir neatkārtojams.
Domāšana nevis kā „Notikums galvā”, bet kā refleksija vidē, sabiedrībā. Par katras sabiedrības domāšanu liecina tas, kā tā dzīvo. (Piemēram, Taivāna piemērs par LV likumiem, kas nav precīzi tādos jautājumos kā aborts, ģimenes dzīve un parāda, ka mūsu sabiedrība nav spējīga izlemt un postulēt savu morālo attieksmi)
No kultūras neatkarīgas cilvēka dabas nemaz nav, tāpat arī kultūra nepastāv bez cilvēka. Ir šaura robeža starp to, ko kontrolē cilvēks, ko kultūra.
Kultūras koncepcija ietekmē cilvēka koncepciju. Kultūra aplūkota kā simbolisku paņēmienu kopums, ar ko kontrolē uzvedību, veido saikni starp to, ko cilvēkam piedāvā daba un to, kāds cilvēks beigās izveidojas. Kļūt par cilvēku nozīmē kļūt par individualitāti. Cilvēks jādefinē vadoties no saiknes starp viņa spējām un uzvedību- aptuveni šo modeli var novērot karjerā.
Kultūra cilvēkus veido gan kā sugu, gan individualitāti. (Javas salā: būt cilvēkam ir būt javietim)
Būt cilvēkam nozīmē būt noteiktas ļaužu grupas pārstāvim.
…
Kultūras teorija – Kultūras teorija ir humanitārās zinātnes nozare, kura aplūko mentalitāti, garīgās vērtības, tradīcijas un jaunrades attiecību likumsakarības, cilvēka attieksmi pret pasauli un sevi. Zinātne par kultūras fenomeniem (skatās tikai teorētiskā līmenī, atšķirībā no citām zinātnēm). Zinātne, kas ļauj paredzēt norises un attīstību. Salīdzināšana kult.t. padara par zinātni (aizstāj eksperimentu). Kultūras teorija meklē jēgu un mēģina atbildēt arī uz eksistenciāliem jautājumiem. Kultūras teorijas ideoloģija- izprast, iepazīt, veicināt iecietību Metazinātne, izmanto citu zinātņu pieejas un metodes: Filozofiksias/humanitārais aspekts – zinātne, kas pēta cilvēka radošās un intelektuālās izpausmes. Apkopojot informāciju, izdara secinājumus. Sociālais aspekts – Kultūras fenomenus pēta katras sabiedrības ietvaros. Antropoloģija, socioloģija. Pētījuma priekšmets: indivīds, sabiedrība, kultūra, subkultūras Pētot kultūras jāizmanto 2 pieeja: Emika – iekšējā perspektīva no dalībnieku puses, interpretācija. Etika – ārējā perspektīva, ko izmanto kultūras novērojums, tas zinātniekiem, kas salīdzina un apraksta, standarti zinātnē.
- Ģeocentriskā teorija. Heliocentriskā teorija. Antropocentriskā teorija
- Kultūras teorija
- Kultūras vēsture
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Kultūras vēsture
Konspekts augstskolai54
-
Ģeocentriskā teorija. Heliocentriskā teorija. Antropocentriskā teorija
Konspekts augstskolai3
-
Latvijas kultūras vēsture
Konspekts augstskolai22
-
Kontroldarbi „Kultūras teorijā un vēsturē”
Konspekts augstskolai8
-
Kultūras tipoloģijas
Konspekts augstskolai2
Novērtēts!