Kādi ir Milla liberālisma pamatprincipi ?
Džona Stjuarta Milla (Mill, 1806-1873) 1859. gadā tapušajā darbā „Par brīvību” paustais galvenais liberālisma prinicips ir katra cilvēka, katra indivīda brīvības nepieciešamība un indivīda interešu pārākums pār sabiedrību.
Cilvēka brīvība un neatkarība Milla uzskatos ietver arī sirdsapziņas brīvību, domāšanas un pārliecības brīvību, viedokļu un uzskatu brīvību arī par zinātniskām, morālā vai reliģiskām tēmām, gaumes un nodarbošanās brīvību.
Liberālisma idejas balstās uz pārliecību, ka cilvēks ir brīva un saprātīga būtne ar iedzimtām dabiskām tiesībām, tāpēc cilvēkam var tikt uzticētas lielas pašnoteikšanās tiesības. Tāpat arī tauta un sabiedrība var pati sevi pārvaldīt. Valsts varai jādarbojas cilvēku labā un, lai arī šķiet, ka daudzus jautājumus vieglāk būtu risināt „no augšas”, valsts piespiedu varai jābūt pēc iespējas mazākai: „Cilvēce vairāk iegūst tad, ja tā pacieš katru atsevišķo cilvēku dzīvojam tā, kā viņam pašam šķiet labāk, nekā tat, ja tā spiež katru dzīvot tā, kā šķiet labi pārējiem.”1
Vienīgais gadījums un mērķis, kādēļ cilvēce var iejaukties kāda cilvēka brīvībā, ir novērst kaitējumu citiem.…