Kultūras dimensijas vadīšanā un plānošanā. Kultūra un organizācija: prāta programmēšana

Ikdienas apziņā ar vārdu „kultūra” bieži saprot cilvēka uzvedības normu kopumu, kurā iekļauj taktiskumu, delikātumu un mēra izjūtu. Izplatīta ir kultūras identificēšana ar cilvēka izglītotību. Ar to nebūtu jāsaprot prātā uzkrātās informācijas daudzums vai erudīcija, bet gan zināšanu satura izpratne. Kultūru ikdienā dažreiz saprot arī kā etiķeti. Tas ir sociālajā vidē pieņemto uzvedības noteikumu kopums, to ievērošana un sekošana tiem. Tās ir sasveicināšanās formas, apģērbs, uzvedība sabiedriskās vietās, manieres un izturēšanās pret apkārtējiem.
Kultūras jēdziena zinātniskajā skaidrojumā ir divi galvenie pieejas veidi. Viens no tiem balstās uz latīņu vārda „cultus” izpratni (kopšana, apstrādāšana, godāšana, dzīves veids, izkopšana, tērps un izglītošana), tā sevī ietver tehnoloģijas, mākslu, zinātni, kā arī morālās sistēmas un konkrēto grupu raksturīgo uzvedību un paradumus.…