Masu mediju ietekme uz kultūru. 20. gadsimtā, eksistējot dažādiem estētikas standartiem un sociālajiem līmeņiem, funkcionēja trīs kultūras gaumju klasifikācijas: elitārā, tautas un popkultūra. Elitārā kultūra ietver tās gaumes un jaunrades atbalstīšanu un patērēšanu, kas atšķīra tās inteliģenci no zemākas klases pārstāvjiem. Šo atšķirību uztur un dara zināmu masu medijs, kas sniedz attiecīgu vērtējumu un analīzi aktuālas informācijas formā. Tautas kultūru pārstāv māksla, dejas, mūzika un citas vērtības, kuras radījušas vidusmēra cilvēki savas teritorijas vidē. Masu mediju loma šajā kultūrā ir būtiska, jo tā informē to mērķauditoriju, kas ir no tautas kultūras aprites, darot zināmu par situāciju dotajā sabiedrībā. Piemēram, reportāžas par grafitī atklāja šo tendenci plašākam sabiedrības lokam, iekļaujot to kā tautas kultūras jaunradi. Popkultūra ir dažādo gaumju un daiļrades kompromiss, kas paredzēts lielai cilvēku masai; tās izklaidēšanai, masu patērēšanai un atpūtai. Masu medijs gan provocē, gan pasargā no šī procesa sekām, jo, attīstoties globalizācijai, indivīdam ir ievērojami plašākas iespējas izvēlēties, kā un ar ko apmierināt savas vēlmes, kļūstot izvēlīgākam. Taču šis fenomens ir radījis arī kultūras vērtību kombinēšanos un aizvietošanos, padarot masu medijus par šī procesa vidi un direktīvu izvirzītāju.1 …