Kultūra, tās elementi, etnocentrisms, kultūrrelatīvisms

Kultūra ir vērtību, ticību, normu un materiālu labumu kopa, ko dala grupa.2 Kultūra sastāv no visa, ko esam iemācījušies grupā laika posmā jau no pašas mazotnes līdz vecumam. Kultūra veido mūsu izpratni par to, kas ir labs un slikts, kas ir veselība un slimība, dzīve un nāve. Tā mūsu dzīvei piešķir jēgu, norādot, kāpēc mums ir iemesls katru rītu celties augšā no gultas un pakļauties noteikumiem no bērnības līdz sirmam vecumam.
Kultūra ir vēstures gaitā evalucionējošs cilvēka spēju, sasniegumu un izturēšanās veidu ( uzvedības normu, rīcības principu un darbības paraugu) kopums, ar kura palīdzību cilvēks, bez iedzimtības starpniecības, attīstīdamies no pirmatnīgā dabīgā stāvokļa, ārkārtīgi paplašinājis savas iespējas un šo attīstību turpina. Katra jauna paaudze pasauli sastop iepriekšējo paaudžu iezīmētu un cilvēciskotu, un kultūra ir tas veids kādā cilvēks, izmantodams simbolus un citas zīmes, lietām vai parādībām piešķir nozīmību un jēgu. Visbeidzot vērtības, priekšstati par dzīvi un izturēšanās modeļi dažāda dzīvesveida cilvēkiem atšķiras. Visas šīs īpatnības ietvertas šādā definīcijā: „Kultūru veido ar simbolu starpniecību pārņemamie tiešie un netiešie izturēšanās veidi (arī materiālās kultūras pieminekļos iemiesotie) – katras cilvēku grupas īpašais lolojums; kultūras kvintesenci veido mantotas (vēsturiski radušās un izkristalizējušās) idejas un it sevišķi ar tām saistītās vērtības; kultūras sistēmas, no vienas puses uzskatāmas par darbības produktiem, bet, no otras puses, par turpmākās darbības nosacījumfaktoriem.” [Kroeber A.L., Kluckhohn C.]…