Es izpētīju šādus kultūras veidus Latvijā 20.gs. 20-40.g.:
Izglītība
Literatūra
Māksla
Mūzika
Izvēlējos pētīt kultūru, jo vēlējos vairāk uzzināt par latviešu dzīvi un interesēm 20. – 40. gados.
Starptautiskā atzīšana pēc Pirmā pasaules kara bija liels notikums un reizē arī sākums smagam darbam, lai atjaunotu kara laikā izpostīto zemi un kultūru. Latvija tiešām bija barbariski izpostīta, sagrauta un izlaupīta. Tā nesaņēma nekādu kara zaudējumu atlīdzību.
Bija jāsakārto dzīve, jārada drošība un uzticība savai jaundibinātajai valstij. Laikam gan darba prieks tautā vēl nekad nebija bijis tik liels, jo šoreiz latvieši zināja, ka viņu pūliņu augļi paliks pašu un nevis svešu kungu rokās.
Pavisam agrā vecumā mēs iemācāmies runāt un apgūstam šo mākslu, atdarinot un atkārtojot skaņas, ko dzirdam ģimenē un sev visapkārt. Pēc tam mūsu zināšanas vairo dažādu vietu apmeklēšana, lasīšana un cita veida laika pavadīšana. Kad esam apguvuši dažas pamatprasmes, piemēram, iemācījušies runāt varam attīstīties tālāk, apmeklējot bērnudārzu vai skolu.
Latvijas brīvvalsts laikā izglītības veidošanai tika atvēlēti 15% līdzekļu no visiem valsts ienākumiem, tas ir par 3% vairāk nekā citās valstīs.(4;2.lpp) Latvijas Republikā 20.gados uzcēla 373 jaunas un pārbūvēja 587 skolu ēkas. Visiem bērniem no 7-14 gadiem bija obligāti jāapmeklē skolas.(1;103.lpp) Izglītību bija iespējams apgūt dzimtajā valodā- Latvijā darbojās 52 latviešu, 7 vācu, 5 krievu, 11 ebreju, 2 poļu un 1 lietuviešu ģimnāzija(vidusskola) un samērā daudz pamatskolu.(5;237.lpp) Pamatskolā bez mācību maksas mācījās 6 gadus, bet vidusskolās bija neliela mācību maksa, bet trūcīgu vecāku bērniem tā tika samazināta vai no tās viņus vispār atbrīvoja.(1;103.lpp) Arodskolās- lauksaimniecības skolās, jūrskolās, medicīnas skolās- audzēkņi apguva amatu, bet neieguva vidējo izglītību.(5;238.lpp) Latvijas neatkarības laikā samazinājās lasīt un rakstīt nepratēju skaits nepratēju nekā Anglijā un Vācijā.(1;104.lpp)
1939./40.g. Latvijā bija pavisam 2229 dažādas mācību iestādes, kur strādāja 13 357 pasniedzēji un mācījās 288 222 audzēkņi.(4;2.lpp)
Augstāko izglītību varēja iegūt Latvijas universitātē, Mākslas akadēmijā un Latvijas konservatorijā. Augstskolās mācības notika latviešu valodā. Tikai pirmajos valsts neatkarības gados daudzas lekcijas lasīja vieslektori vācu un krievu valodās, jo ne viesiem mācību priekšmetiem atradās pietiekami sagatavoti latviešu pasniedzēji. Studentu skaita ziņā Latvija ieņēma pirmo vietu Eiropā ar 30 studentiem uz katriem 10 000 iedzīvotājiem. Ļoti rosīga bija studentu dzīve, ko vadīja studentu padome. …
