Kuldīgas rajona upes izceļas ar to, ka tām ir vairāki nosaukumi. Kuldīgas rajonā 209 upēm ir 474 nosaukumi. Parasti vairāki vārdi ir mazajām un vidēja garuma upēm, kuru senais nosaukums ir aizmirsts, bet tautā tās sauc tuvējo māju vai ciemu vārdā. Līdz ar to katrā posmā ir savs nosaukums. Loti raksturīgs piemērs ir 19 km garā Ventas kreisā krasta pieteka Lejējupe. Tā iztek no Čampu ploča un, mezdama likumu līkumus pa Snēpeles pagasta teritoriju, pie bijušā Viesalgciema ietek Ventā. 1747. gada izdotajā kartē tā nosaukta par Scneppe Fl., bet vēlāk izdotajā kartē par Schneple Fl.-tātad Snēples upe. Pašlaik upei visā tās garumā nav viena kopēja nosaukuma. Augšteci sauc par Dūmgrāvi, bet visi pārējie vienpadsmit nosaukumi radušies no apkārtējo māju nosaukumiem, kurām tā tek garām. Tie ir Dundurupe, Čaņupe, Gaiļupe, Cīruļupe, Raķupe, Bāraucupe, Sprīstiķupe, Krastiņupe, Putraimupe, Lejējupe, Viesalgupe. Tajā visbiežāk lietotie ir trīs: Bāraucupe, Sprīstiķupe un Viesalgupe. Taču kartēs neatrodas vieta tik daudz nosaukumiem, un tāpēc tai ir jāiztiek tikai ar vienu – Lejējupe. Pēckara izdevumos tā tika nosaukta kā Lējējupe, Kas nav pareizi, jo upei nav nekāda sakara ar liešanu, tās nosaukums ir no mājvārda Lejēji, kurām tā tek garām.…
