Ētika ir zinātne, kura ļauj apskatīt, izpētīt, novērtēt cilvēciskās attiecības kā arī cilvēku uzvedību, saskaņā ar sabiedrībā pieņemtām normām. Ar ētiku saprot attiecīgo normu pielietošanu un izmantošanu praktiskā dzīvē, uzvedībā.
Ētika ir ne tikai aktieru un režisoru uzvedības morāles kodekss, tā ir arī priekšnoteikums viņu vispusīgai radošai atklāsmei, tā norāda mākslinieciskās pilnveidošanās un tehnoloģijas apgūšanas ceļus.
Skatuve ir sarežģīta konstrukcija, ir jāzina visas bīstamās vietas, kur tumsā var iekrist, jāiepazīst tās vietas uz skatuves, kur izrādes laikā drīkst vai nedrīkst atrasties, lai pēc priekškara pacelšanas netiktu pamanīts no skatītāju zāles.
Teātris ir īsta fabrika ar milzīgām dekorāciju, tēlnieku, rekvizītu, galdnieku, atslēdznieku, butaforu, šuvēju, krāsošanas un mazgāšanas darbnīcām.
Spriediet paši, kā viss jāorganizē, lai šī „milzeņa” darbs ritētu pilnīgā kārtībā, lai starp tā daudzajām sastāvdaļām būtu ciešs kontakts. Pretējā gadījumā draud katastrofa.
Ikvienam teātra korporācijas loceklim ik brīdi jājūtas kā lielas, sarežģītas mašīnas „skrūvītei” , skaidri jāapzinās ļaunums, ko viņš var nodarīt kopējam darbam, nepareizi rīkojoties un atkāpjoties no nospraustās darbības līnijas.
Ir kāds līdzeklis šādu draudu novēršanai – dzelzs disciplīna. Visvairāk tā nepieciešama sarežģītajā skatuves mākslas darbā – izrādē. Vēl lielāku kārtību, organizāciju un disciplīnu prasa izrādes radošais, iekšējais veidojums.…
