Perioda beigās pirms 65 miljoniem gadu notika masu izmiršana. Izmira dinozauri, krasi samazinājās dažādu jūras bezmugurkaulnieku daudzveidība, masvaidīgi izmira jūras planktona vienšūņu un aļģu grupas. Pēc dažādiem vērtējumiem izmira 60-70% sugu. Krīta-terciāra masveida izmiršanai pastāv dažādas versijas.
Aptuveni desmit km diametrā lielam meteorītam vai komētai saduroties ar Zemi, tika izraisītas daudzveidīgas sekas – putekļu mākoņu veidošanās, kas apgrūtināja fotosintēzi, skābos lietus. Tā rezultātā varēja pārtrūkt dažādas barības ķēdes, izraisot daudzu dzīvnieku grupu izmiršanu. Kā pierādījumi tiek minēti elementa irīdija anomāliju apmēram 50 dažādās vietās uz robežas starp krīta un terciāra slāņiem. Irīdijs ir reti sastopams Zemes garozā, bet izplatīts Saules sistēmā.
Daļa paleontologu uzskata, meteorīta sadursme ar Zemi nav bijis galvenais cēlonis masveida izmiršanām, bet tikai paātrinājis jau notiekošu procesu. Dažādi jūras bezmugurkaulnieki saka izmirt pakāpeniski jau divus miljonus gadu pirms irīdija anomālijas parādīšanās. Kā iemeslu tam tiek uzskatītas klimata pārmaiņas, kas notika krīta perioda beigās – jūras līmeņa pazemināšanās, kalnu veidošanās, seklo piekrašu izzušana. Visu mezozoju bija valdījis jūras klimats bez krasām zezonālām svārstībām, bet tad klimats kļuva kontinentālāks un vēsāks, vidējā temperatūra pazeminājās par 10°C.
…