Kultūras un humānisma ideju attīstība radīja jaunus sociālus procesu, t.sk., iedarbojās arī uz noziedzības mehānismiem. Tādi zinātnieki kā Ruso, Voltērs, Didro, Monteskjē izvirzīja daudzus ieteikumus, lai humanizētu sodu sistēmu. Viņi uzskatīja, ka svarīgāka par sodu ir nozieguma novēršana. Šajā laikā radās slavenais teiciens, ka labāk atstāt nesodītus desmit noziedzniekus nekā sodīt vienu nevainīgo.
Bekaria zinātniskie atklājumi.
Č. Bekaria apvienoja humānistu idejas savā darbā „Par noziegumu un sodu” (1764.). laikā, kad Bekaria studēja jurisprudenci, plaši tika pielietotas spīdzināšanas un citādi domājošo iznīcināšana. Šī cietsirdība bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Bekaria pameta jurista profesiju.
Savā darbā Bekaria apkopoja savu priekšteču zināšanas un izteica tās sekojošos tiesību principos:
labāk noziegumu novērst, nekā par tā izdarīšanu sodīt;
lai novērstu noziegumu, likumam ir jābūt skaidram, saprotamam, lai visas nācijas spēks būtu vērsts uz šī likuma aizstāvēšanu;
ir jābūt samērībai starp noziegumu un sodu;
sods ir domāts nevis, lai mocītu un pazemotu cilvēku, bet gan lai neļautu viņam nodarījumu atkārtot un atturētu citus sabiedrības locekļus arī veikt šādu nodarījumu;
jo ātrāk par izdarīto noziegumu seko sods, jo tas ir taisnīgāks un iedarbīgāks;
pārliecība par soda, kaut vai neliela, neizbēgamību ir iedarbīgāka nekā bargāks sods, bet no kura ir cerība izvairīties;
nāves sods nevar tikt atzīts par noderīgu, jo tas rada cietsirdības piemēru.…