1.Kriminoloģijas jēdziens, priekšmets un tās nozīme zinātnē.
Kriminoloģija kā zinātne asociējas ar vārdu noziedzība. Kriminoloģija- tā ir vispārīga teorētiska zinātne par noziedzību, tās cēloņiem, veicinošiem apstākļiem, noziedznieku personību un noziedzības kontroles un novēršanas iespējām. Kriminoloģijas priekšmets- 1.pēta noziedzību kopumā (statistikas jomā); 2.noziedzības determinantu – parādības, procesi, cēloņi viss kopumā, kas veicina noziedzību un tās eksistēšanu; 3.noziedznieka personība- pēta visas pazīmes, īpašības; 4.noziedzības prenencija- novēršana, pēta subjektu; 5.cietušās personas- viktimoloģija- mācība par cietušajiem. Kriminoloģijas uzdevumi: 1.noziedzības zinātniskais pamatojums; 2.noziedzības prognozēšana; 3.ārvalstu pieredzes apkopošana, pētīšana un ieviešanas iespēja; 4.starptautiskā noziedzība, tai skaitā terors- problēmu izpēte (cilvēku tirdzniecība, narkotikas); 5.atsevišķu noziedzības veidu sīkāka izpēte un novēršanas iespēju meklēšana. Sevišķā daļa- noziedzības veidu izpēte (arī no vainīgo personu puses). Kriminoloģijas funkcijas: 1.aprakstošā funkcija(zinātniskā veidā)- izskaidrot noziedzību dažādos veidos; 2.rekomendējošā f.- jāsniedz rekomendācijas (kāpēc notiek noziegums un kā to novērst); 3.prognozējošā f.- attīstība, izteikta prognozē kā var attīstīties.
Noziedzība ir vēsturiski mainīga relatīvi masveidīga kriminālistika rakstura sociāla parādība, kuras pamatā ir visu noziegumu kopums, kas izdarīts konkrētajā teritorijā konkrētajā laika posmā. Noziedzību raksturo sekojošie rādītāji: noziedzības stāvoklis; noziedzības līmenis; noziedzības aktivitātes koeficients; noziedzības struktūra; noziedzības raksturs; noziedzības dinamika. Noziedznieka personība. Katrs cilvēks ir personība, taču noziedznieka personība ir tāda cilvēka personība, kurš izdarījis noziegumu savu negatīvo uzskatu ietekmē un sabiedrisko interešu ignorēšanas rezultātā, izvēloties sabiedriski bīstamu ceļu savu uzskatu realizēšanai vai neparādot nepieciešamo aktivitāti noziedzīgo seku nepieļaušanā.
2.Kriminoloģijas saistība ar citām zinātnes nozarēm.
Kriminoloģija ir jauna zinātne, kas izveidojās mūsu gadsimtā. Cieši saistīta kā ar juridiskām zinātnēm, tā arī ar citām zinātnēm. Juridiskās jeb tiesību zinātnes, t.i. krimināltiesiskās,. kriminālprocesuālās un soda izpildes tiesības ir formulējušas noziedzības jēdzienu un veidus kodeksos, noteikušas noziedzības novēršanas formas un metodes, procesuālo kārtību, kā jārīkojas ar noziedzniekiem. Kriminālistika sintezē noziegumu atklāšanas un novēršanas tiesiskās, tehniskās un zinātniskās metodes. Liela loma noziedzības izpratnē ir arī medicīnas nozarēm (īpaši psihiatrijai), bet pēdējā laikā īpaši liela nozīme ir psiholoģijai un tiesu psiholoģijai. Noziedzība ir īpašs sociālās darbības veids, ko var dēvēt par "sociālu darbību ar mīnusa zīmi". Neviena no iepriekš minētām zinātnēm to neaptver kopumā, tāpēc ir izveidojās jauna zinātne, kas pēta noziedzību kā parādību, kura eksistē sabiedrībā un ir saistīta ar citām sociālajām parādībām. Tā ir kriminoloģija. Daudzi krimināltiesību speciālisti neuzskata kriminoloģiju par vispārēju teorētisku zinātni, par zinātni vispār, bet dēvē to par "disciplīnu". Šie speciālisti uzskata, ka kriminoloģija ir krimināltiesību vai socioloģijas daļa. Nosakot noziedzības pastāvēšanas un attīstības likumsakarības noteiktā valsts un sabiedrības attīstības posmā, kriminoloģija izmanto tādu zinātņu atziņas kā valsts un tiesību teorija, valsts un tiesību vēsture. Kriminoloģija ir saistīta arī ar matemātiku, statistiku, jo tās materiālus izmanto noziedzības analīzē un noziedzības prognozēšanā. …
