Šeit ir jārunā par KL 110., 111., 112., 113., pantiem.
KL 110.pants runā par patvaļīgu zvejošanu un ūdensdzīvnieku iegūšanu. Nodarījuma priekšmets ir visas zivis un ūdensdzīvnieki. Par patvaļīgu zivju ķeršana vai citāda iegūšana tiek atzīta, ja minētās darbības izdarītas: 1) bez attiecīgas atļaujas; 2) saudzēšanas laikā; 3) neatļautās vietās; 4) ar aizliegtiem rīkiem vai paņēmieniem, ja minētās darbības ikvienā kombinācijā izdarītas atkārtoti gada laikā. Izšķir divus zvejošanas veidus – rūpniecisko zveju (darbība nolūkā iegūt zivis, izmantojot rūpnieciskās zvejas rīkus) un makšķerēšanu (rekreācijas vai sporta nolūkā veikta darbība, lai ar makšķerēšanas rīkiem iegūtu zivis). Rūpnieciskās zvejas un makšķerēšanas noteikumus, kuri attiecas uz zvejošanas atļaujām, vietām un laiku, kā arī par zvejošanas rīkiem un paņēmieniem nosaka Ministru kabineta noteikumi.
Pārkāpuma atkārtotību veido vismaz divi tādi paši likumpārkāpumi, kas izdarīti gada laikā, un ja iepriekšējā reizē, pārkāpējam zinot, tie likumā noteiktā kārtībā fiksēti. Šo atkārtotību nosaka komentējamā panta pirmā daļa.
Komentējamā panta otrajā daļā paredzēti vairāki patvaļīgas zvejošanas kvalificējošie sastāvi: 1) ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās; 2) ja tā izdarīta valsts īpaši aizsargājamā dabas teritorijā; 3) ja ar to radīts būtisks kaitējums. Šajā gadījumā atkārtotība netiek prasīta. Makšķerēšana grupā pēc iepriekšējas vienošanās ir tajos gadījumos, kad vismaz divas personas pirms neatļautās zvejas uzsākšanas vienojušās par kopīgu zivju un to ir izdarījušas. Izšķirot jautājumu par būtisku kaitējumu zivsaimniecības interesēm, tiesu prakse vadās ne tikai no patvaļīgi iegūto zivju vērtības, ko nosaka pēc MK apstiprinātām taksēm, bet arī pēc nozvejoto, iznīcināto, ievainoto zivju daudzuma, sugas un cita nodarītā kaitējuma apmēra. …