Krimināltiesības – publisko tiesību nozare. Krimināltiesības ir normu kopums, kas definē kriminālatbildības pamatu un principus, nosaka NN loku un paredz sodu par to īstenošanu. Krimināltiesības regulē attiecības starp valsti un personu, kas izdarījusi NN, uzliekot personai pienākumu izciest par izdarīto kriminālsodu.
2. Krimināltiesību principi.
1.Likuma princips:
Nacionālo tiesību atbilstība starptautiskajām attiecībām;
Sodāmi tikai likumā paredzētie nodarījumi;
KL atbilstība Satversmei;
Likums nav piemērojams pēc analoģijas;
Kriminalizējumi – tikai bīstami nodarījumi, domas, uzskati nav krimināli sodāmas.
2.Personas vienlīdzības princips:
Vecums;
Dzimums;
Rase;
Ticība;
Dzīves veids;
Nacionālā piederība;
Nodarbošanās;
Reliģiskie uzskati;
Neatkarīgi no mantiskā stāvokļa.
3.Vainīguma princips:
Nav nozieguma bez vainas
4.Taisnīguma princips:
Individualizējot sodu jāņem vērā konkrēta NN apstrādi;
Nevar divreiz sodīt par vienu NN.
5.Humānisma princips:
Soda minimuma vai ekonomijas princips;
Personu var atbrīvot no kriminālatbildības un soda;
Paredzēti KL atbildīgi, izslēdzoši apstākļi;
Paredzēti ar brīvības atņemšanu paredzēti sodi.
6.Personīgas atbildības princips:
Par izdarīto NN soda tikai vainīgās, fiziskās personas
7.Atbildības nenovēršamības princips:
Katrs un jebkurš atbilst par katru un jebkuru NN.
3. KL jēdziens un struktūra.
Krimināllikums likumdevēja izdots tiesību akts, kura normas nosaka kriminālatbildība pamatu, par noziegumu atzītos nodarījumos, par tiem, kā arī reglamentē soda noteikšanas un atbrīvošanas no kriminālatbildības un soda pamata.
KL struktūra
Vispārīgā daļa (1. – 70. pantam)
I nodaļa – vispārīgie noteikumi
II nodaļa – NN, kas ir NN. Kas ir nozieguma klasifikācija (tīšs, netīšs NN)
III nodaļa – apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību, kad ir izdarīts noziegums, bet apstākļi, kad atļauj nesaukt pie kriminālatbildības.
IV nodaļa – sods
V nodaļa – soda noteikšana
VI nodaļa – atbrīvošana no kriminālatbildības un soda
VII nodaļa – nepilngadīgo kriminālatbildība
VIII nodaļa – medicīniskie piespiedu rakstura līdzekļi
Sevišķā daļa (71. – 356. pantam)
konkrētu NN uzskaitījums.
IX. nodaļa – noziegumi pret cilvēci, mieru, kara noziegumi, genocīds
X. nodaļa – noziegumi pret valsti
XI. nodaļa – NN pret dabas vidi
XII. nodaļa – nonāvēšana
XIII. nodaļa - NN pret personas veselību
XIV. nodaļa – NN pret personu pamattiesībām un pamatbrīvībām
XV. nodaļa – NN pret personas brīvību, godu un cieņu.
XVI. nodaļa – NN pret tikumību, dzimuma neaizskaramību
XVII. nodaļa – NN pret ģimeni un nepilngadīgo
XVIII. nodaļa – NN pret īpašumu
XIX. nodaļa – NN tautsaimniecībā
XX. nodaļa – NN nodarījumi pret vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību
XXI. nodaļa – NN pret satiksmes drošību
XXII. nodaļa – NN pret pārvaldes kārtību
XXIII. nodaļa – NN pret jurisdikciju
XXIV. nodaļa – NN valsts institūciju dienestā
XXV. nodaļa – NN militārajā dienestā
4. KL normu iztulkošana.
Krimināllikuma iztulkošana (interpretācija).
Likuma satura un jēgas skaidrojums.
KL iztulkošana notiek pēc:
1.pēc kārtošanas apjoma:
Burtiskā – saproti tā kā uzrakstīts;
Izplatītā – saproti vairāk kā uzrakstīts;
Ierobežotā – saproti šaurāk.
2.pēc tulkošanas subjekta:
Oficiālais:
1.legāls;
2.kauzāls;
3.normatīvs.
Tiesas:
1.normatīvs;
2.kauzāls.…
