Vispārīgais nolaupīšanas jēdziens ir dzimtas apzīmējums visām tām īpašuma interešu apdraudējuma formām, kurām raksturīga mantas izņemšana no cietušā īpašuma sfēras. Noskaidrojot vispārīgās nolaupīšanas pazīmes, vieglāk ir analizēt konkrētus īpašuma apdraudējuma veidus, kvalificēt atbilstošus nodarījumus un norobežot tos no citiem noziegumiem, kā arī nodarījumiem, kas nav krimināli sodāmi.
Nolaupīšana ir aiz mantkārības izdarīts īpašuma tiesību apdraudējums - tīša un prettiesiska bezatlīdzības svešas mantas izņemšana no cietušā īpašuma sfēras vai uzbrukums.
Pirmspadomju Latvijas krimināltiesībām šāds jēdziens bija pazīstams, taču lietots attiecībā uz citiem nodarījumiem. Latvijas 1933.gada sodu likumā šis termins attiecināts uz noziegumiem, kas izpaužas personu vai priekšmetu patvaļīgā sagrābšanā.
Nolaupīšanas priekšmets.
Nolaupīšana vienmēr ir izteikti mantisks noziegums. Manta ir nolaupīšanas priekšmets, un tā ir jāatšķir no nozieguma objekta īpašuma interesēm. Krimināltiesību teorija un prakse ir izstrādājusi nolaupīšanas priekšmetam raksturīgo pazīmju sistēmu. Nolaupīšanas priekšmets vienmēr ir materiāla lieta, respektīvi, materiālās pasaules daba. Tā ir priekšmeta fiziskā pazīme. …