Nodarījums ir personas konkrētas uzvedības akts, kas izpaužas viņas prettiesiskā darbībā vai bezdarbībā. Noziedzīga nodarījuma sastāvs ir Krimināllikumā paredzēto visu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums, kas ir nepieciešams un reizē pietiekams, lai personas kādu darbību vai bezdarbību varētu atzīt par noteikta veida noziedzīgu nodarījumu. NN elementi ir objekts, objektīvā puse, subjekts, subjektīvā puse. Objekts ir valsts, sabiedrības, personu grupu vai atsevišķu personu likumīgās intereses. Objektīvā puse – nodarījuma ārējās izpausmes pazīmju kopums, kas tiek realizēts kā prettiesiska uzvedība darbības vai bezdarbības veidā, un nodara kaitējumu ar Krimināllikumu aizsargātām interesēm vai rada šāda kaitējuma nodarīšanas reālas briesmas. Obligāta pazīme – prettiesiska darbība vai bezdarbība. Subjekts – nodarījumu izdarījusī fiziska, pieskaitāma persona, kura sasniegusi Krimināllikumā paredzētu vecumu, un līdz ar to viņu par izdarīto NN ir juridisks pamats saukt pie kriminālatbildības. Subjektīvā puse – nodarījuma subjekta psihiskā darbība, kas tieši saistīta ar izdarīto, un apvieno vienotā veselā personas psihiskās darbības intelektuālos un gribas procesus. Objektīvo pazīmju kopums – ar Krimināllikumu aizsargātās valsts, sabiedrības, personu grupu un atsevišķu personu intereses, kuras apdraud noziedzīgs nodarījums. Subjektīvās pazīmes raksturo personu, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu. Pamatpazīmes – piemīt visiem nodarījuma sastāviem neatkarīgi no to uzbūves īpatnībām. Papildpazīmes – tādas, kuras likumdevējs ietvēris tikai atsevišķos nodarījuma sastāvos reizē ar pamatpazīmēm. Sastāvu veidi:1) pēc NN kaitīguma smaguma; 2) pēc NN apraksta paņēmiena;3) pēc NN sastāva konstrukcijas īpatnībām. Pēc kaitīguma smaguma – a) pamatsastāvs – izsaka konkrētā NN būtību, jo pamatsastāvu raksturojošie apstākļi pastāv vienmēr kad izdarīts NN; b) ar pastiprinošiem apstākļiem – satur pazīmes, kas raksturo konkrētā NN smagāku kaitīgumu, salīdzinot ar pamatsastāvu (patvaļīga zveja ar elektroierīcēm); c) ar mīkstinošiem apstākļiem – satur pazīmes, kas raksturo konkrētā NN mazāku kaitīgumu, salīdzinot ar pamatsastāvu (slepkavība stipra uzbudinājuma stāvoklī). Pēc apraksta paņēmiena – a) vienkāršajos – paredzēts viens NN – prettiesiska darbība vai bezdarbība (dažreiz arī sekas), kas apdraud vienu nodarījuma objektu (nonāvēšana aiz neuzmanības); b) saliktajos – iekļauts norādījums uz vismaz divām darbībām, uz diviem NN objektiem vai uz divām vainas formām (starpniecība kukuļošanā – kukuļa saņemšana un nodošana).Pēc sastāva konstrukcijas īpatnībām – a) formālajos – sastāvi satur vienīgi tādas pazīmes, kas raksturo pašu prettiesisko darbību, neatkarīgi no kaitīgo seku iestāšanās (goda aizskaršana; b) materiālajos – sastāvi, kas satur ne tikai tādas pazīmes, kas raksturo prettiesisko darbību vai bezdarbību, bet arī kaitīgās sekas (tīšs smags miesas bojājums); c) nošķeltajos – sastāvi, kuros ietvertas pazīmes, kas raksturo sagatavošanos prettiesiskajai darbībai vai pašu darbības procesu, kas vērsts uz to, lai varētu iestāties kaitīgās sekas, bet šīs sekas nav iekļautas NN sastāvā (izspiešana).NN tiek izdarīts noteiktā vietā un laikā, konkrētos apstākļos, kas ir raksturīgi ar lielu skaitu individuālu tikai konkrētam NN piemītošu pazīmju kopumu. NN sastāvs nav tas pats, kas reālajā dzīvē izdarītais NN. NN sastāvs ir Krimināllikumā noteikto pazīmju kopums, kas raksturo attiecīgā veida NN, un kurā ietvertas tikai nodarījuma tipiskākās un raksturīgākās pazīmes. NN tiek iedalīti:1) kriminālpārkāpums – nodarījums, par kuru Krimināllikumā paredzēts brīvības atņemšanas sods ne ilgāk par 2 gadiem vai vieglāks;2) mazāk smags noziegums – tīšs nodarījums, par kuru sods ilgāks par diviem bet ne ilgāks par pieciem;3) smags noziegums – tīšs nodarījums, par kuru sods ilgāks par pieciem, bet ne ilgāks par desmit gadiem; 4) sevišķi smags – tīšs nodarījums, par kuru sods uz laiku, ilgāku par 10 gadiem, mūža ieslodzījums vai nāvessods. NN kvalifikācija ir pilnīgas atbilstības konstatēšana starp NN faktiskajām pazīmēm un Krimināllikuma normā paredzētā konkrētā NN sastāva pazīmēm. Tikai tad, ja, salīdzinot NN faktiskās pazīmes ar konkrētā NN sastāva pazīmēm, tās sakrīt, var atzīt, ka notikusi pareiza NN kvalifikācija. Visos gadījumos, lai pareizi kvalificētu NN, pilnīgi un atbilstīgi īstenībai jānoskaidro izdarītā NN faktiskie apstākļi, kam ir nozīme NN kvalifikācijā. Pazīmju kopumu, kas piemīt reālajā dzīvē notikušam NN, dēvē par nodarījuma kvalifikācijas faktisko pamatu, bet Krimināllikumā paredzētā NN sastāvu – par nodarījuma kvalifikācijas juridisko pamatu. Kvalifikācija:1) oficiālā (legālā) – NN kvalifikācija, ko konkrētā krimināllietā veic amatpersonas, kuras valsts uz to īpaši pilnvarojusi (tiesa); 2) neoficiālā (doktrinārā) – NN juridiskais novērtējums, ko atbilstīgi Krimināllikuma normām izdara atsevišķas personas (zinātnieki, studenti). …
