KT ir likumdevēja izdota krimināltiesību tiesību nozare, kas nosaka atbildības pamatu un principus par noziedzīgiem atzītus nodarījumus, kā arī soda veidus un apmērus kas par tiem draud.
KT ir publisko tiesību nozare. KT regulē attiecības starp personu kas izdara noziedzīgu nodarījumu un valsti. Regulēšana notiek :
1) piedraudot ar sodu;
2) piemērojot sodu.
KT kā tiesību nozare pēta :
1) KL izstrādāšanu un pilnveidošanu;
2) likuma teorētisko skaidrošanu;
3) likuma piemērošanas prakses vispārināšanu (Augstākā tiesa);
4) likuma profilaktiskas un audzinošas nozīmes izpēta KT iedarbību un tās pilnveidošanās iespējas;
5) KL vēsturiska un salīdzinoša pētīšana.
KT principi. Var būt noteikti vadošās idejas, kas raksturo tiesību būtību un specifiskas īpatnības.
1.Likumības princips: Nosaka : nacionālo tiesību atbilstību starptautiskām tiesību normām; KL atbilstību Satversmei; sodāmi tikai likumā paredzētie nodarījumi; normu vienota rakstiska kodifikācija; likumu nedrīkst pielietot pēc analoģijas; noziedzīgas rīcības ir sodāmas, domas un uzskati nav krimināli sodāmi.
2.Personu vienlīdzība likuma priekšā.
3.Vainīguma princips : nav nozieguma bez vainas.
4.Taisnīguma princips : piespriežot sodu jāņem vērā nodarījuma apstākļi; nevar sodīt divas reizes par vienu noziegumu.
5.Humānisma princips : ekonomijas princips, persona var būt atbrīvota no atbildības un soda. KL ir paredzēti KA izslēdzošie alternatīvie sodu veidi, sodi bez brīvības atņemšanas.
6.Personiskās atbildības princips : par izdarītu NN var sodīt tikai konkrētu fizisku personu.
7.Atbildības nenovēršamības princips : cilvēkam, kas izdarījis noziegumu jābūt sauktam pie atbildības, Galvenais nav soda bargums, bet tā neizbēgamība.
2. KL spēks un darbības principi laikā un telpā.
KL spēks telpā ir reāla tā piemērošana konkrētā valsts teritorijā, to nosaka teritoriālais, pilsonības, universālais, reālais un aizbildniecības princips.
KL 2.pants – persona, kas izdarījusi NN Latvijas terit., atbild saskaņā ar šo likumu.
KL 3.pnats – persona, kas izdarījusi NN ārpus LR teritorijas, atrodoties uz gaisa kuģa, jūras vai upju kuģa vai cita peldoša līdzekļa, ja šis līdzeklis reģistrēts LR un ja LR saistošos starptautiskajos līg.nav noteikts citādi, saucama pie atbildības saskaņā ar LR likumu.
Turpināta NN izdarīšanas vieta nosakāma pēc tā, kur paveikts pēdējais no vairākiem tādiem pašiem NN, nodarījums pabeigts vai pārtraukts, vainīgā persona aizturēta un saukta pie KA.
Ilgstoša NN izdarīšanas vieta – teritorija, kur izdarīts NN, ar kuru sākas ilgstoša kādu pienākumu nepildīšana.
Nepabeigta NN (sagatavošanās vai mēģinājums) izdarīšanas vieta ir saistīta ar teritoriju, kur pārtraukts NN.
Attiecībā uz ārvalstniekierm vai bezvalstniekiem, kam nav pastāvīgās uzturēšanās atļauja LR, ja viņi izdarījuši citas valsts teritorijā smagus noziegumus (brīvības atņemšana ilgāk par 10 gadiem), kas vērsti pret LR vai tās iedzīvotāju interesēm piemēro reālo principu, ja nebija piemērots teritoriālais princips – nesauca pie atbildības pēc NN izdarīšanas vietas likumiem.
Universālais princips – darbojas, ja nav spēkā ne teritoriālais, ne pavalstniecības princips, izriet no starpt.tiesiskām saistībām.
Sodu par nodarījumu nosaka likums, kas bijis spēkā nodarījuma izdarīšanas laikā. Par NN izdarīšanas laiku tiek atzīta diena, kad nodarījums (darbība vai bezdarbība) pabeigts vai pārtraukts.
Nozieguma izdarīšanas laiks :
1) noziedzīgā nodarījumā ar divām obligātām darbībām, noziedzīgs darījums uzskatām par pabeigtu ar pēdējās darbības izdarīšanu;
2) ja pastāv atstarpe laikā starp nodarījumu un likumā pastāvošām sekām, NN uzskatāms par pabeigtu ar nodarījuma brīdi, neatkarīgi no seku iestāšanās laika;
3) līdzdarbībā izdarīts noziegums uzskatāms par pabeigtu ar brīdi, kad līdzdalībnieks izdarījis atbilstošu nodarījumu;
4) ilgstošs noziegums uzskatāms par pabeigtu ar brīdi, kad izdarīta pēdējā nozieguma pabeigšanai iecerētā darbība.…
