1. un 2.temati – Krim.ties. kā ties.nozare. Krim. tiesību zinātne. Krimināllikums ir Latvijas Republikas Saeimas pieņemts normatīvais akts, kura normas reglamentē kriminālatbildības pamatu un principus, nosaka, kādu valsts, sabiedrības, atsevišķu kolektīvu un cilvēku interešu aizskārums atzīstams par noziedzīgu nodarījumu un kādus sodus tiesa var piemērot vainīgajām personām. Krimināltiesības – valsts izdots normu kopums, kas nosaka, kādas darbības vai bezdarbības ir krimināli sodāmas, kādi ir sodu veidi un kādā apmērā draud sods par izdarīto nodarījumu, kā arī reglamentē sodu noteikš.nosacījumus. KT regulē attiecības starp noziedz.atzītu personu un valsti; kā arī nosacījumus par atbrīvošanu no soda un krim.atbild. Kriminālatbild. – pienākums atbildēta par noziedzīgo nodar.,ko persona pati ir izdarījusi. Krim.atbild.pamats – tas nosaka, ka ir sodāma tikai vainīgā personas; vainīgā pers.ir jāsoda. Krim.sods – piespiedu līdzeklis, ko piemēro vainīgajai pers.par izdarīto noziedz.nodar. Krim.ties.f-jas : 1)aizsargf.(uz dzīvību, brīvību); 2)regulējošā f.(regulē pers.noziedz.darbību vai bezdarbību); 3)brīdinošā f. (nozīmē, ka KT brīdina,ka attur pers.no nozieguma izdarīšanas); 4)audzinošā f.(cieņas audzin.pret likumu un iemācīt ievērot likumu). Krim.ties. principi: 1)atklātuma; 2)sacīkstes; 3)vienlīdzības; 4)humānisma; 5)taisnīguma; 6)vainīguma. Likumības princips nosaka, ka nav soda bez likumiem. Sodu var piespriest tikai tad, ja šāds sods ir paredzēts likumā. Ar šo principu KT analoģija netiek pieļauta! Likumiem ir jābūt skaidrā valodā un tam jābūt atbilstošam Satversmei un Starptautiskajiem dokumentiem. KT attīstība un zinātne. No 1919.g.Latvijā ie spēkā Krievijas likums “1903.g.Soda likums”. Arī līdz ta, laikam bija spēkā dažādi Krievijas likumi. 1933.g. stājās spēkā Latvijas zinātnieku izstrādātais soda likums. Šis soda likums bija spēkā līdz 1940.g.25.novembrim – Latvijas okupācijai.Tad spēkā stājās KPFSR “Kriminālkodekss”. Ar šo soda likumu mēs nonācām “soli atpakaļ”, jo tas bija nemoderns un laikam neatbilstošs., jo 1933.gada Soda likums balstījās uz ārvalstu pieredzi. Šjā likumā nebija paredzēts nāves sods.…
