Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
14,20 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:715665
 
Vērtējums:
Publicēts: 07.09.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

1. Krimināltiesību jēdziens, uzdevumi sistēma un principi
Krimināltiesības –valsts izdots normu kopums, kas nosaka, kāda darbība vai bezdarbība ir krimināli sodāma, kādi ir sodu veidi un kāda apmēra draud sods par izdarīto nodarījumu, kā arī reglamentē sodu noteikšanas nosacījumus. Krimināltiesības ir 1) likumdošanas nozare, likumdevēja izdota normu sistēma, kas nosaka krim. atbildības pamatu un principus, par noziedzīgiem atzītus nodarījumus un soda veidus, kā arī apmērus, kas draud par tiem; 2) kā tiesību nozare - publisko tiesību nozare, kas regulē attiecības starp personu, kas izdarījusi NN un valsti. Regulēšana notiek piedraudot ar sodu vai to 1/2 piemērojot. Tiesībām ir vispārobligāts normu kopums, kas aizsargā sabiedriskas intereses, par to neievērošanu ir paredzēts sods; 3) tiesību zinātnes nozare – uzdevumi, teorētiska likumu skaidrošana, profilaktiskās un audzināšanās nozīmes izpēte, likuma piemērošanas prakses vispārināšana, vēsturiski un citu valstu likumu izpēte u.c. KT –uzvedības noteikumi, ko nedrīkst darīt. KT cieši saistītas ar citām tiesību nozarēm. KT paredz atbildību par tiesību neievērošanu, KT nav vienīga nozare, kas paredz atbildību (piemēram Darba tiesības, CT, Admin. ties.), bet KT atbildība ir visbargākā, par visbīstamākajiem noziegumiem. KT funkcijas ir galvenie KT iedarbības virzieni. Aizsargājošā– aizsargā svarīgākas intereses; 1/3 regulējošā– regulē KT attiecības, kuras rodas, izdarot NN; brīdinošā– vispārīgā prevencija –visu personu atturēšanas no NN izdarīšanas, speciālā prevencija –personas, kas jau izdarījusi NN, atturēšana no jauna NN; audzinošā– audzina cieņu pret likumu. KT piemīt noteikti principi, t.i., to normās ietvertas vadošās idejas, pie tam gan tādas, kuras ir kopīgas visām tiesību nozarēm. Likumības princips –nosaka nacionālo normu atbilstību starptautiskajām tiesībām un Satversmei, izslēdz KL piemērošanu pēc analoģijas; Vainīguma princips –nosaka, ka nav NN bez vainas; Humānisma princips –paredz kriminālatbildību izslēdzošus apstākļus un izpaužas iespējā atbrīvot personu no kriminālatbildības un soda. utt. 1/4 KT pastāv no seniem laikiem, parādījās kopā ar tiesībām kā tādam. Agrāk nebija KL, bet bija noteikumi, Hammurabi likumi arī paredzēja krim. atbildību. KT sāka pierakstīt viduslaikos. 19.gs parādījās mūsdienīgas KT, 1933.g. –Sodu likums, 1940.g. kad Krievija okupēja LR, tad bija ieviesti Krievijas likumi, sodi bija bargi, piemēram par nokavējumu uz darbu sods bija līdz b/a 2 g., 1941.g.- Vācijas okupācija, bija atjaunots 1933.g. Sodu likums, no 1944.-1 961.g. –Krievijas KK, bet no 1961,g, - Latvijas PSR KK, 17.06.1998.g. pieņemts, bet 1.04.1999.g.stājas spēkā Latvijas KL.

2. KL spēks un darbības principi laika un telpā
Krimināllikuma spēks telpā ir reāla tā piemērošana konkrētā valstiskā teritorijā, to nosaka šādi principi: teritoriālais, pilsonības, universālais, reālais un aizbildniecības princips. Teritoriālais pr. –persona, kas izdarījusi NN Latvijas teritorijā, atbild saskaņā ar KL. Persona –pilsonis, nepilsonis, bezvalstnieks. Jautājums par ārvalstu diplomātiskā pārstāvja vai citas personas, kura saskaņā ar spēkā esošiem likumiem vai LR saistošiem starptautiskajiem līgumiem nav pakļauta LR jurisdikcijai, saukšanu pie krim. atbildības izlemjams diplomātiskā ceļā saskaņā ar valstu savstarpējo vienošanos. Latvijas teritorija –sauszeme, ūdeņi,
2/2 zemes dzīles, gaisa telpa. LR teritorijā reģistrēti gaisa, jūras vai upju kuģi, avi citi peldošie līdzekļi, arī tad, ja tie atrodas ārpus valsts teritorijas. LR vēstniecības skaitās kā LR teritorija. NN izdarīšanas vieta –valsts teritorija, kur veikts nodarījums, ja NN nav pabeigs vai ir pārtraukts, tad pēc pēdējas vietas. Ja nodarījums izdarīts līdzdalībā, par tā izdarīšanas vietu atzīstama teritorija, kur pabeigta vai pārtraukta tā izdarītāja noziedzīgā rīcība. Viss personas, kuras ir izdarījušas NN LR teritorijā neatkarīgi no to valstiski tiesiskā statusa, saucamas pie kriminālatbildības pēc LR likumiem, kuri ir spēkā NN izdarīšanas vietā. Pilsonības princips –LR pilsoņi, nepilsoņi, ārvalstnieki, bezvalstnieki, kuri ir pastāvīgās 2/3 uzturēšanās atļauja LR, jāievēro savas valsts likumi neatkarīgi no tā, kur viņi atrodas. (piemēram izdara NN Vācijā, var saukt pie atbildības pēc KL). Reālais princips –ārvalstnieki un bezvalstnieki, kuriem nav pastāvīgas uzturēšanas atļaujas LR, atbild saskaņā ar LR par citas valsts teritorijā izdarītiem sevišķi smagiem noziegumiem, kas vērsti pret Latvijas vai tās iedzīvotāju interesēm, neatkarīgi no tā valsts likumiem, kuras teritorijā izdarīts NN, ja tie nav saukti pie krim. atbildības vai nodoti tiesai saskaņā ar NN izdarīšanas vietas likumiem. Universālais princips –ārvalstnieki un bezvalstnieki, kuriem nav pastāvīgas uzturēšanās atļaujas LR un kuri 2/4 izdarījuši NN citas valsts teritorijā, neatkarīgi no nodarījuma izdarīšanas vietas valsts likumiem saucami pie atbildības saskaņā ar Latvijas KL, LR saistošos starpt. līgumos paredzētajos gadījumos, ja par šo NN tie nav saukti pie krim. atbildības vai nodoti tiesai citas valsts teritorijā. Aizbildniecības princips –vai speciālais režīms, piemēram militārpersonas jāsauc pie atbildības saskaņā ar Latvijas KL neskatoties uz to, ka personas atrodas ārpus LR robežām, ja starpt. līgumos nav noteikt citādi. Nodarījuma noziedzīgumu un sodāmību nosaka likums, kas bijis spēkā nodarījuma izdarīšanas laikā.
2/5 14 dienu laikā pēc likuma izsludināšanas tās stājas spēkā, ja likumā nav noteikt citādi. Likums zaudē spēku, ja tas grozīts ar citu likumu, ja tā darbība ir atcelta ar citu likumu. Likums stājas spēkā vienlaikus visa LR teritorijā. Par NN izdarīšanas laiku tiek atzīta diena, kad nodarījums pabeigts vai pārtraukts. Ilgstošs NN uzskatāms par pabeigtu ar brīdi, kad tas pārtraukts. Turpināts NN –kad izdarīta pēdējā NN pabeigšanas iecerētā darbībā. Līdzdalība izdarīts NN uzskatāms par pabeigtu ar brīdi, kad līdzdalībnieks izdarījis atbilstošu nodarījumu. NN uzskatāms par pabeigtu ar nodarījuma brīdi, neatkarīgi no seku iestāšanās laika. 2/6 Likumam ir atpakaļejošs spēks –tas attiecas uz nodarījumiem, kas izdarīti pirms tā spēkā stāšanās, kas izcieš sodu vai izcietusi sodu, bet sodāmība skaitās nenodzēsta, ja tas agrāk sodāmu nodarījumu atzīst par nesodāmu, mīkstina sodu vai citādi labvēlīgs personai, ja vien likumā nav noteikts citādi. Likumam nav atpakaļejošā spēka, ja tas atzīst agrāk nesodāmo nodarījumu par sodāmu, pastiprina sodu, citādi nelabvēlīgs personai, izņemot noziegums pret cilvēci, pret mieru, genocīdu (uz šiem noziegumiem ir atpakaļejošs spēks).

3. NN sastāvs, pazīmes, (pamata un fakultatīvās), nozīme, NN sastāvu veidi
NN sastāvs ir objektīvu un subjektīvu pazīmju kopums, kurš norāda uz to, ka ir izdarīts NN. NN sastāvs ir Krimināllikumā paredzēto visu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums, kas ir nepieciešams un reizē arī pietiekams, lai personas kādu darbību vai bezdarbību varētu atzīt par noteikta veida NN. NN sastāvs var būt obligātais (ja nav sastāva, tad nav NN) un pietiekams (ja ir sastāvs, tad ir pamats saukt pie kriminālatbildības). NN pazīmes, kuras ir kopīgas visiem vai vairākiem sastāviem, izteiktas KL vispārīgās daļas normās (nodoms, neuzmanība utt.), 3/2 savukārt KL sevišķās daļas pantu dispozīcijas satur pabeigtu noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmes. Turklāt jāatzīmē, ka NN sastāvs ir arī tādu personu darbībās vai bezdarbībā, kuras tikai gatavojušās izdarīt vai mēģinājušas izdarīt NN, vai bijušas NN organizētājas, uzkūdītājas vai atbalstītājas. Pamatpazīmes –piemīt visiem NN sastāviem neatkarīgi no uzbūves īpatnībām. Papildpazīmes – piemīt tikai atsevišķiem NN sastāviem reizē ar pamatpazīmēm (sekas, cēloņsakarība, vieta, laiks, veids, situācija, priekšmets, mērķis utt.). NN sastāvu veido 4 pazīmes: objekts, obj. puse, 3/3 subjekts, subj. puse. 1) NN objekts –ir valsts, sabiedrības, personu grupu vai atsevišķu personu likumīgās intereses. Interese aptver arī tādu jēdzienu kā labums. Ir 3 objektu veidi – viss ārējais, grupas, tiešais. Tiešais –konkrēta interese, kas ir apdraudēta, interese, kura tiek apdraudēta ar vairākiem NN ir grupas objekts. Vispārējais –interešu kopums. Tiešo objektu var klasificēt: galvenais tiesību objekts, papildu ties. objekts, fakultatīvais ties. objekts. 2) NN objektīvā puse –nodarījuma ārējās izpausmes pazīmju kopums, kas tiek realizēts kā prettiesiska uzvedība darbības vai bezdarbības veidā, un nodara kaitējumu ar KL aizsargātām interesēm vai rada šāda 3/4 kaitējuma nodarīšanas reālas briesmas. NN obligātās pazīmes ir prettiesiska darbība vai bezdarbība. Obj. pusi veido noziedz. rīcība, cēloņu sakarība, noziedzīgas sekas, fakultatīvas pazīmes. Rīcība –darbība vai bezdarbība. Sekas –NN rezultāts. NN cēloņu sakarība –sakars starp rīcību un sekām. Fakultatīvas pazīmes –vieta, laiks, līdzekļi, rīki utt. 3) NN subjekts –nodarījuma izdarījusi fiziska, pieskaitāma persona, kura sasniegusi KL paredzētu vecumu, un līdz ar to viņu par izdarīto NN ir juridisks pamats saukt pie kriminālatbildības un notiesāt. Tā pamatpazīmes ir pieskaitāmība un vecums, no kura iestājas kriminālatbildība. Persona ir atradusies nepieskaitāmības stāvoklī, ja 3/5 viņa NN izdarīšanas brīdī nav varējusi saprast savu darbību, vai, kaut arī varējusi saprast savu darbību, taču nav bijusi spējīga to vadīt. Juridiskās personas nevar būt par NN subjektiem. Par NN juridiskās personas lietā atbild tā fiziskās persona, kura šo nodarījumu izdarījusi kā attiecīgās juridiskās personas pārstāve vai tās uzdevumā, vai būdama juridiskās personas dienestā, kā arī šādas juridiskās personas līdzdalībnieks. 4) NN subjektīvā puse –nodarījuma subjekta psihiskā attieksme pret izdarīto un sekām. Vaina ir personas psihiskā attieksme nodoma vai neuzmanības formā pret viņas izdarīto prettiesisko darbību vai bezdarbību un ar to saistītajām kaitīgajām 3/6 sekām. Tā ir NN subjektīvās puses pamatpazīme. Ir divas vainas formas: a) nodoms (tīši) –persona, kas izdarījusi NN, ir paredzējusi nodarījuma sekas un vēlējusies tās (tiešs nodoms) vai, kaut arī šīs sekas nav vēlējusies, tomēr apzināti pieļāvusi to iestāšanos (netiešs nodoms); b) neuzmanība –persona, kas NN ir izdarījusi, ir paredzējusi savas darbības vai bezdarbības seku iestāšanās iespēju, tomēr vieglprātīgi paļāvusies, ka tās varēs novērst (noziedzīga pašpaļāvība) vai arī nav paredzējusi šādu seku iestāšanās iespēju, kaut gan pēc nodarījuma konkrētajiem apstākļiem tai vajadzēja un tā varēja tās paredzēt (noziedzīga nevērība). 3/7 Nākošās patstāvīgās NN subjektīvās puses pazīmes ir: a) motīvs –iekšējais pamudinājums, dziņa, tieksme, kas virza personas gribu uz NN izdarīšanu; b) mērķis –vēlamais rezultāts, ko persona, kas izdara NN, vēlas sasniegt. NN sastāvus var sagrupēt pēc šādiem kritērijiem: pēc smaguma -pamatsastāvs (vienkāršais sastāvs) –izsaka konkrētā NN būtību, jo pamatsastāvu raksturojošie apstākļi pastāv vienmēr, kad izdarīts attiecīgs NN. Parasti ietverti KL sevišķās daļas panta pirmajā daļā vai
3/8 atsevišķā pantā kā vispārīgā norma attiecībā pret speciālo. -sastāvs ar nodarījumu pastiprinošiem vai sevišķi pastiprinošiem apstākļiem (kvalificētais sastāvs) –satur pazīmes, kas raksturo konkrētā nodarījuma smagāku kaitīgumu, salīdzinot ar pamatsastāvu. Parasti ietverti KL sevišķās daļas panta otrajā vai trešajā daļās vai atsevišķā pantā. -sastāvs ar nodarījumu mīkstinošiem apstākļiem (priviliģētais sastāvs) –satur pazīmes, kas raksturo konkrētā nodarījuma mazāku kaitīgumu salīdzinot ar pamatsastāvā paredzēto. 3/9 2) pēc satura - vienkāršie NN sastāvi –paredzēts viens nodarījums –prettiesiska darbība vai bezdarbība, kas apdraud vienu nodarījuma objektu. - saliktie NN sastāvi –iekļauts norādījums uz vismaz divām darbībām, uz diviem NN objektiem vai uz divām vainas formām. Pēc konstruktīvajām īpatnībām – formāli sastāvi –sastāvi, kuri satur vienīgi tādas pazīmes, kas raksturo pašu prettiesisko darbību, neatkarīgi no kaitīgo seku iestāšanās.(darbība) 3/10 materiāli sastāvi –sastāvi, kuri satur ne tikai tādas pazīmes, kas raksturo prettiesisko darbību vai bezdarbību, bet arī kaitīgās sekas.(darbība+ sekas) - nošķelts sastāvs –sastāvs, kurā ietvertas pazīmes, kas raksturo sagatavošanos prettiesiskai darbībai vai pašu darbības procesu, kas vērsts uz to, lai varētu iestāties kaitīgās sekas, bet šīs sekas nav iekļautas NN sastāvā. Kaitīgās sekas var arī iestāties, bet tās paliek ārpus NN sastāva ietvariem (piemēram, izspiešana).

4. NN subjektīvā puse, vainas formu savstarpēja norobežošana


1/4 Kontinentālo (romāņu –ģermāņu) tiesību lokam ir vissenākāun teorētiskāvēsture. To sākotne ir rodama SenajāGrieķijā. Augsto juridisko tehniku un civiltiesības kontinentālātiesību sistēma ir pārņēmusi no Senās Romas tiesībām. Vēlākajos gadsimtos kontinentālās tiesības ir ietekmējusi baznīcas vara pār laicīgo varu. Šīs tiesību sistēmas attīstību ietekmēja romiešu tiesību pārstrādāšana un pasniegšana universitātēs (glosatori un postglosatori). Būtiskas izmaiņas tiesību saturāienesa varas dalīšanas teorija 18.gs. Tika pozitīvi ietekmēta tiesību normu kodifikācijas uzsākšana, kas veicināja juridiskāpozitīvisma attīstību. Vēstures gaitā kontinentālās
1/5 tiesības aptvēra visu Eiropu, izņemot Angliju. Nāciju un nacionālāvalstiskuma izveidošana sniedza šīm tiesībām tiesiskānacionālisma elementus. Šis process noslēdzās ar nacionālās likumdošanas, nacionālo kodeksu izveidi. 20.gs. sākumāno romāņu –ģermāņu tiesību loka atdalījās izveidojušās sociālistiskās tiesības, kuras pamatojās uz 19.gs. izveidojušos juridisko pozitīvismu un tam piemītošo normatīvismu. Mūsdienās romāņu –ģermāņu tiesību demokrātiskās tradīcijas ir papildinājušās ar reālām Eiropas Savienības radīšanas idejām, kas ved pie valstu tiesību integrācijas.
1/6 Par integrācijas pamatiem kalpo cilvēktiesību aizsardzība, vispārīgie tiesību un romiešu tiesību principi. Tiesību normas izpratnes vienotība ir viens no svarīgākajiem visa romiešu –ģermāņu tiesību loka kopības elementiem. Tiesību norma ir abstrakts uzvedības priekšraksts, kas nav domāts atsevišķiem vienreizējiem gadījumiem un pamatojas uz prakses izpēti, taisnīguma, morāles, politikas un sistēmas harmonijas apsvērumiem. Normu vispārējais raksturs nosaka arīinterpretācijas nepieciešamību. Tādejādi tiesības iekļauj ne tikai tiesību normas, ko izdevis likumdevējs, bet arīcitus elementus, t.s. normu interpretētājus –tiesneši, pārvaldes aparāts. Likumi romāņu –ģermāņu tiesībās ir svarīgākais tiesību

1/7 avots, tomēr blakus likumiem pastāv arīciti tiesību avoti –paražas, virknēEiropas civilkodeksos ir nostiprinātas normas, kas ļauj piemērot paražas, pastāvot robiem likumdošanā. Tiesu praksei, salīdzinot ar vispārējām tiesībām, nav tik nozīmīga loma kātiesību avotiem. Ilgu laiku tiesību doktrīna bija kāviens no svarīgākajiem tiesību avotiem romāņu –ģermāņu tiesību saimē. Laika posmāno 13. –19.gs. tieši universitātēs tika izstrādāti tiesību pamatprincipi. Arvien vairāk tiek atzīta interpretācijas prioritātes patstāvība, neuzskatot to tikai kāpaņēmienu atklāt likuma tekstu vai likumdevēja gribas loģisko vai gramatisko jēgu. Romāņu –ģermāņu tiesību saimei ir raksturīga tiesību principu atzīšana par tiesību avotu.
1/8 Tas atspoguļo tiesību sasaisti gan ar sabiedrībānoturīgām paražām un uzskatiem, gan ar taisnības prasībām. Mūsdienās principi visbiežāk ir atrodami atsevišķu likumu, konstitūciju tekstos, kāarītie ir jāatsavina no tiesībām vai kopumāno visas tiesību sistēmas, lai tos varētu pielietot jaunajos gadījumos. Būtiska iezīme –šīs tiesības ir kodificētas. Kodeksi tiek veidoti kāīpaši komplicēti normatīvie akti. Tiesību norma ir ļoti plaša apjoma ziņā. Visa tiesību sistēma dalās tiesību nozarēs –publiskās un privātās.

Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,70 €
Materiālu komplekts Nr. 1191740
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties