1.Krimināllietas ierosināšana ir KP pirmā stadija. KP likums precīzi nosaka krimināllietas ierosināšanas iemeslus, pamatu un kārtību. Krimināllietas ierosināšana vārda šaurā nozīmē ir procesuāls akts, lēmums ierosināt krimināllietu. Šis lēmums ir tiesiskais pamats visai tālākajai izmeklēšanai un visām procesuālajām darbībām sakarā ar nozieguma pazīmēm. Tikai pēc krimināllietas ierosināšanai drīkst izdarīt tikai notikuma vietas apskati un notiek ekspertīzi, saņemt eksperta atzinumu, ja šis atzinums ir būtisks, izšķirot krimināllietas ierosināšanu, bet ekspertīzei nav nepieciešamas citas procesuālas darbības. Krimināllietas savlaicīgai ierosināšanai ir svarīga nozīme, kas saskatāma gan caur procesuālo, tā arī vispārīgo kriminālpolitisko prizmu. Krimināllietas ierosināšana:1)konstatē nozieguma pazīmju esamību;2)dod tiesisku pamatu tālākām procesuālām darbībām;3)uzliek kompetentām valsts institūcijām pienākumu veikt izmeklēšanas darbības, izdarot pirmstiesas izmeklēšanu krimināllietā.
2.KP likums stingri nosaka krimināllietu ierosināšanas tiesīgos subjektus. Tie ir tiesa/tiesnesis, prokurors un izziņas iestāde. Vienlaicīgi kriminālprocesuālais likums stingri nosaka krimināllietu ierosināšanas tiesisko subjektu kompetenci.
3. Krimināllietas ierosināšanas iemesli ir: personu pieteikumi; uzņēmumu, iestāžu, organizāciju un amatpersonu ziņojumi vai attiecīgu materiālu iesniegšana; pieteikšanās par vainīgu; presē publicētās ziņas; izziņas iestādes, prokurora, tiesas vai tiesneša tieši atklātas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes; psihologa vai ārsta atzinums par seksuālo vardarbību pret bērnu (līdz 16 gadu vecumam). Krimināllietu var ierosināt tikai tajos gadījumos, kad ir pietiekams pamats, kas norāda uz noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.
4. Ja nav pamata krimināllietas ierosināšanai vai ja ir apstākļi, kas nepieļauj tiesvedību lietā, izziņas iestāde, prokurors, tiesnesis vai tiesa atsakās ierosināt krimināllietu. Ja ir minētie apstākļi personas atbrīvošanai no kriminālatbildības, ģenerālprokurors, virsprokurors vai ar viņa piekrišanu prokurors vai izziņas iestāde var pieņemt lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu. Apstākļi ja: 1) persona izdarījusi NN, kuram ir KL paredzētā nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai piespriestu kriminālsodu; 2) personai, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu, ir izlīgums ar cietušo vai viņa likumisko pārstāvi; 3) NN izdarījis nepilngadīgais un ir konstatēti NN izdarīšanai īpaši apstākļi, un par nepilngadīgā personību iegūtas ziņas, kas mīkstina viņa atbildību. Par atteikšanos ierosināt krimināllietu pieņem lēmumu un pieteicējam un citām ieinteresētajām personām nosūta šā lēmuma norakstu, kā arī izskaidro šo personu tiesības izziņas izdarītāja lēmumu pārsūdzēt attiecīgajam prokuroram, izziņas iestādes vai prokurora (virsprokurora) lēmumu - vienu pakāpi augstākas prokuratūras iestādes virsprokuroram, ģenerālprokuratūras prokurora lēmumu - ģenerālprokuroram, bet tiesneša lēmumu vai tiesas lēmumu - augstākas instances tiesai.
5. Ja ir iemesli un pamats (Nr.3) , izziņas iestādei, prokuroram, tiesnesim un tiesai obligāti jāierosina krimināllieta. Par krimināllietas ierosināšanu pieņem lēmumu, kurā jānorāda krimināllietas ierosināšanas iemesls un pamats, KL, pēc kura pazīmēm lietu ierosina, kā arī tālākais lietas virziens.…
