krimināllietu var neierosināt, pat ja ir pietiekams pamats, kas norāda uz NN izdarīšanu tikai KPK 53.panta 1.daļas 2.punktā norādītajā gadījumā, ja bija izdarīts kriminalpārkāpums un ir izlīgums ar cietušo.
Dotajā situācijā nodarījums pieder pie publiskās apsūdzības lietu kategorijas, kur nav vajadzīgs cietušā iesniegums, lai ierosinātu Krimināllietu. Pie tam tīša smago miesas bojājumu nodarīšana saskaņā ar KL 7.panta 4.daļu (Smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem, bet ne ilgāku par desmit gadiem.) ir smags noziegums, par kuro ir paredzēta kriminālatbildība KL 185.pantā, bet sods nevienā no panta daļām nav mazāks par pieciem gadiem, bet dažās daļās – pat lielāks par 10 gadiem, tātad, cietušā lūgums nav ņemams vērā.
Saskaņā ar KPK 107.pantu „Krimināllietas ierosināšanas iemesli ir: personu pieteikumi; uzņēmumu, iestāžu, organizāciju un amatpersonu ziņojumi vai attiecīgu materiālu iesniegšana; pieteikšanās par vainīgu; presē publicētās ziņas; izziņas iestādes, prokurora, tiesas vai tiesneša tieši atklātas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes; psihologa vai ārsta atzinums par seksuālo vardarbību pret bērnu (līdz 16 gadu vecumam).Krimināllietu var ierosināt tikai tajos gadījumos, kad ir pietiekams pamats, kas norāda uz noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.”. Mūsu gadījumā ir izpildīti divi krimināllietas ierosināšanas nosacījumi: 1) policija saņēma ziņojumu no citas iestādes 2) ziņojuma pārbaudes laikā bija iegūtas tās ziņas, kas dod pamatu uzskatīt, ka notika noziedzīgs nodarījums (jo tīša smago miesas bojājumu nodarīšana ir noziedzīgs nodarījums, bet pārbaudes laikā apstiprinājas tieši tas, ka miesas bojājumi bija nodarīti tīša uzbrukuma rezultātā.). …