1. Kriminālprocesa būtība, tā uzdevumi un mērķis.
Kriminālprocess- mācība par nozieguma atklāšanu, izmeklēšanu, nosūtīšanu soda izpildei.
Definīcija: Kriminālprocess ir likumā noteikta izziņas iestāžu, prokuratūras un tiesas(tiesneša) darbība nolūkā noskaidrot, brīdināt, kā arī ātri un pilnīgi atklāt NN, noskaidrot vainīgos un nodrošināt likuma pareizu piemērošanu.
Kriminālprocesu var raksturot kā likumisko kārtību, kādā valsts orgāni reaģē uz krimināllikumos paredzētajiem sabiedriski bīstamajiem nodarījumiem.
Kriminālprocess reglamentē:
1) veidu un kārtību, kādā NN konstatējami
2) kā noskaidrojamas personas, kas to izdarījušas
3) kādā kārtībā personām piemērojams sods vai tās atbrīvojamas no kriminālatbildības un soda.
Kriminālprocesam ir savi specifiski uzdevumi un principi, tā norise ir saistīta ar specifiskām tiesiskām attiecībām. Kriminālprocesa struktūra un raksturs ir pakļauti patiesības noskaidrošanai un garantē apsūdzētajam un citiem procesa dalībniekiem viņu likumisko interešu ievērošanu.
Kriminālprocess ir darbība, norise krimināllietās. Crimen (noziegums) un procesus (kustība, norise).
Kriminālprocess tiek saprasts kā:
1) tiesvedības virzītāju orgānu, kā arī tiesvedības dalībnieku darbība krimināllietās,
2) kriminālprocesuālās tiesības-regulē iepriekšminēto darbību, nosaka tās principus, veidus un kārtību,
3) zinātniska disciplīna- tiesībzinātņu nozare, kas pēta un izskaidro gan kriminālprocesuālās tiesības, gan uz tām pamatoto kriminālprocesuālo darbību.
No minētā var definēt arī šādi: kriminālprocess ir tiesu, prokuratūras, izmeklēšanas un izziņas orgānu, kā arī likumā pieļautā pilsoņu darbība krimināllietu izmeklēšanā un iztiesāšanā.
Kriminālā tiesvedība- valsts orgānu darbība.
Kriminālprocess ietver trīs pamatelementus:
1) stingra likumā noteikta valsts iestāžu amatpersonu un procesa dalībnieku darbība, t.i., noteiktā kārtībā izveidota darbību sistēma;
2) tiesiskās attiecības, kas izveidojas procesuālā darbībā;
3) obligātās un precīzas darbības un uz tās pamata izveidojušos attiecību reglamentācija;
Pamats atzīšanai par pastāvīgu tiesību nozari ir tās tiesiskās regulēšanas priekšmets.
Priekšmetā ietilpst:
1) izziņas iestāžu- prokuratūras un tiesas, kā arī procesa dalībnieku darbības krimināllietā, ko regulē kriminālprocesa normas;
2) procesuālās attiecības. Kriminālprocesuālās tiesības ir normu kopums, kas nosaka un regulē procesuālo darbību un pamatprincipus un tiesiskās attiecības, kuras rodas šo darbību īstenošanā.
Kriminālprocesuālās tiesības nosaka tiesības un pienākumus ārpus konkrētās lietas. Tās eksistē no ierosināšanas brīža līdz izpildei. Kriminālprocesuālās tiesības nosaka vienpusējas subjektīvas tiesības:
3) ar jēdzienu kriminālprocess saprot arī zinātni un studiju kursu;
4) kriminālprocess tiek iedalīts vairākās stadijās;
Kriminālprocesa uzdevumi un mērķi.
Uzdevumi:
( KPK 2. pants) Kriminālprocesa uzdevums ir ātri un pilnīgi atklāt NN, noskaidrot vainīgos un nodrošināt likumu pareizu piemērošanu, lai katra persona, kas izdarījusi noziegumu, tiktu taisnīgi sodīta un neviens nevainīgais netiktu saukts pie kriminālatbildības un notiesāts.
Speciālie kriminālprocesa uzdevumi:
1) ātri un pilnīgi atklāt noziegumus- t.i. nodrošināt ātru un mērķtiecīgu pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu darbību, kā arī visu apsūdzētā noziedzīgo nodarījumu un visu līdzdalībnieku noskaidrošana;
2) noskaidrot vainīgos;
3) nodrošināt likumu pareizu piemērošanu- lai katra vainīgā persona tiktu taisnīgi sodīta un neviens nevainīgs netiktu saukts pie kriminālatbildības, šeit ir jāsaprot krimināllikuma un tiesvedības normu pareiza piemērošana.
Vispārīgie kriminālprocesa uzdevumi:
1) kriminālprocesam jāsekmē valstiskās likumības nodrošināšanu;
2) tam jāsekmē nozieguma novēršana un izskaušana;
3) vajadzētu būt arī sabiedrības audzinošajai funkcijai;
Mērķis:
Noskaidrot krimināllietā patiesību un taisnīgi sodīt vainīgo.
…
