Kriminālprocess ir veids, kādā atrisina radušās krimināltiesiskas materiālās attiecības.
Kriminālprocesa likuma (KPL) 1. pants:
"Kriminālprocesa likuma mērķis ir noteikt tādu kriminālprocesa kārtību, kas nodrošina efektīvu Krimināllikuma
normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas
dzīvē."
Iejaukšanās personas dzīvē kriminālprocesā notiek daudz, turklāt attiecībā uz personām, kas vēl
nav atzītas par vainīgām, bet tikai tad, kad tas ir nepieciešams, un tikai samērīgā apmērā.
Kriminālprocess formāli sākas ar brīdi, kad ir noticis kaut kas, kas pakļaujas Krimināllikuma
regulējumam, bet praktiski – tad, kad kompetentas institūcijas to uzzina.
Kriminālprocess sākas ar pirmstiesas procesu, kam seko lietas izskatīšana tiesā. Pirmā
instance ir obligāta, apelācija un kasācija ir fakultatīva. Process noslēdzas ar brīdi, kad tiek izpildīts
nolēmums. Kriminālprocess neskata nolēmumu praktisko izpildi.
Kriminālprocesam ir savi tiesību avoti. Jāatceras, ka krimināprocess pieder publisko tiesību
nozarei. Normas ir kodificētas. Pamats ir KPL, kas ir pieņemts 2005. gadā un kopš tā laika ir grozīts
vairāk nekā 20 reizes