Izmeklētājs ir amatpersona, kura ar priekšnieka rīkojumu ir pilnvarota izdarīt izmeklēšanu kriminālprocesā (KPL 28.p.). Izmeklētāja pienākumi un tiesības ir noteiktas KPL 29.p.
Izmeklētāja darbu kriminālprocesā kontrolē tiešais priekšnieks. Izmeklētāja tieša priekšnieka tiesības un pienākumi aprakstīti KPL 31.p.
Kriminālprocesa likums neparedz pārbaudes stadiju, kas nozīme, ka saņemot iesniegumu ir jāpieņem vienu no procesuālajiem lēmumiem:
uzsākt kriminālprocesu vai
atteikt uzsākt kriminālprocesu.
Saņemot ziņas par citās policijas struktūrvienības teritorijā izdarīto noziedzīgo nodarījumu, materiālus nekavējoties ir jānodod pēc piekritības.
Bet, ja nepieciešamas neatliekamas darbības, tad izmeklētājs nekavējoties uzsāk kriminālprocesu, reģistrējot saņemto informāciju IS „ENŽ”, veic neatliekamās izmeklēšanas darbības un pieņemot lēmumu par kriminālprocesa nodošanu pēc piekritības, nodod uzsāktā kriminālprocesa materiālus attiecīgajai policijas struktūrvienībai turpmākai pirmstiesas izmeklēšanai (KPL 388.p.5.d.).
Ja iesniegums par iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu saņemts pa pastu un tas ir piekritīgs citai policijas struktūrvienībai, tad iesniegumu ir jāreģistrē tikai sekretariātā un jāpārsūta uz attiecīgo policijas struktūrvienību, kurā informācija tiek reģistrēta IS “ENŽ” un nekavējoties tiek pieņemts procesuālais lēmums.
Ja iesniegums satur informāciju par likuma pārkāpumu, kura atklāšanai nav nepieciešamas kriminālprocesa metodes, tad iesniegums ir jānosūta pārbaudei citai iestādei atbilstoši kompetencei (KPL 373.p.3.d.).
Katrā iepriekš norādītā gadījumā par iesnieguma pārsūtīšanu ir jāpaziņo iesniedzējam Iesniegumu likuma 4.pantā noteiktajos termiņos.
Izmeklētājam ir pienākums, izskatot ziņas, kuras norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, uzsākt kriminālprocesu, tiklīdz konstatēts likumā noteiktais iemesls un pamats, vai atteikties uzsākt kriminālprocesu (KPL 29..p.).…