10.uzdevums
Analizējiet doto gadījumu, norādot, vai tajā ir saskatāmi kādi Kriminālprocesa likuma normu pārkāpumi? Kā minētajā gadījumā būtu pareizi jārīkojas?
Liepājas tiesa, sākot skatīt lietu vienošanās procesā, Kļaviņa apsūdzībā pēc KL 175. panta 1. daļas, saņēmusi cietušā likumiskās pārstāves un apsūdzētā paziņojumu par izlīgumu nosūtīja lietu prokuroram procesa pabeigšanai vispārējā kārtībā, norādot, ka apsūdzētais ar savu pieteikto lūgumu ir apstiprinājis nevēlēšanos slēgt vienošanos un prokuroram ir jāizvērtē un jāveicina izlīgums starp cietušo un apsūdzēto.
Atbilde Nr.10:
Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2006.gada 21.novembra lēmumā lietā SKK - 681/2006 Senāta Krimināllietu departaments atzina, ka Kriminālprocesa likums paredz iespējas vienošanās procesā piemērot izlīgumu. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 542.pantu vienošanās procesā tiesa var pieņemt lēmumu par lietas izbeigšanu, ja konstatē apstākļus, kas nepieļauj kriminālprocesu – konkrētajā lietā cietušā un apsūdzētā izlīgums. Ja izlīgums atbilst KPL noteiktajai kārtībai attiecībā uz izlīguma pieteikšanu, noformēšanu, tiesa arī iesāktā vienošanās procesā pieņem lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu.
Ņemot vērā, ka noziedzīgu nodarījumu par KL 175.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu uzsāk neatkarīgi no cietušā iesniegumu, un šāds noziedzīgs nodarījums ir klasificēts kā mazāk smags noziegums (KL 7.pants), līdz ar to šādā lietā cietušā un apsūdzētā izlīgums var būt par pamatu kriminālprocesa izbeigšanai, atbrīvojot personu no kriminālatbildības, atbilstoši KPL 379.pantam. Pamatojoties uz KPL 379.panta pirmās daļas 2.punktu, tiesai jāizbeidz kriminālprocess, atbrīvojot no kriminālatbildības, protams, papildus izvērtējot KL 58.pantā noteiktos atbrīvošanu no kriminālatbildības pieļaujošos apstākļus.
…
