Kriminālprocesa jēdziens, būtība un uzdevumi

Kriminālprocesuālais likums ir galvenais kriminālprocesa tiesību avots, taču kriminālprocesuālās attiecības un ar tām saistītie tiesiskie aspekti tiek skatīti ne tikai KPL, bet arī citos likumos. KPL ir ietvertas daudzas normas, kurās dota atsauce uz citu likumu vai MK noteikumiem, piemēram, par aizturēto turēšanas kārtību, Notariāta likums, MK noteikumi par lietisko pierādījumu glabāšanu u.c.)
Piemērojot Eiropas Savienības tiesību normas, jāņem vērā Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, bet Latvijas Republikas tiesību normas piemērošanā jāievēro Satversmes tiesas spriedumā sniegto attiecīgās normas interpretāciju. Citas valsts kriminālprocesa normas var piemērot tikai starptautiskajā sadarbībā uz ārvalsts motivēta lūguma pamata, ja tas nav pretrunā ar Latvijas kriminālprocesa pamatprincipiem.

Kriminālprocesa likuma spēks telpā (KPL 3.p.)
- KPL nosaka vienotu procesuālo kārtību visos kriminālprocesos;
- pilnvarotas personas veic kriminālprocesus par Latvijas jurisdikcijā esošiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Kriminālprocesa likuma spēks laikā (KPL 4.p.)
Kriminālprocesa kārtību nosaka tā kriminālprocesa tiesību norma, kura ir spēkā procesuālās darbības izdarīšanas brīdī.

…