Kriminālistika pēta paņēmienus uz izstrādā rekomendācijas, kā padarīt efektīvu pirmstiesas izmeklēšanu. Kriminālistika ir zinātnes nozare, kas pēta cilvēka noziedzīgās darbības un tās atspoguļošanās likumsakarības un uz to izzināšanas pamata izstrādā tehnikas līdzekļus un taktiskos paņēmienus un metodes pierādījumu atrašanai, fiksēšanai un izpētei, lai noskaidrotu patiesību tiesā.
Katrs materiālās dabas objekts, kā arī jebkura materiālas dabas parādība izraisa kaut kādas izmaiņas apkārtējos materiālas dabas objektos. Jebkurā materiālas dabas objektā vai parādībā notiek izmaiņas, kuras izraisa apkārtējie materiālās dabas objekti. To sauc par atspoguļošanās likumsakarību, kad katrs cilvēks atstāj aiz sevis pēdas: nospiedumus, smaržu vai daļiņas.
Piemēram : Noziedznieks pieskaras kādai (gludai) virsmai un uz tās paliek pēdas (objektīvas dabas likumsakarība, ko pēta kriminālistika).
Nav iespējams izdarīt noziegumu tā, lai nenotiktu atspoguļošanās (netiktu atstātas pēdas).
Kriminālistika vēl nav sasniegusi tādu absolūto izziņas līmeni, lai apzinātos visu atspoguļošanās gadījumu mehānismu.
Kriminālistika atrodas saistībā ar krimināltiesībām un kriminoloģiju, psiholoģiju un loģiku, ar tiesu medicīnu un psihiatriju.Pirmie avoti uzskatāmi Romiešu tiesībās 12 tabulu likumi, kur tieši vairāk minēts par kratīšanas taktiku. Kriminālistika radās kā sociāls pasūtījums. To noteica absolūtā nepieciešamība. 19.gs. pirmajā pusē attīstoties rūpniecībai un transportam, krasi pieauga migrācija. Noziedznieki sāka izmantot jaunos zinātnes atklājumus, un policija nezināja “kam maukt tos nagus”.
Kriminālistika radās kā zinātnes nozare, kas mācīja, kā savākt pierādījumus civilizēti nevis nomaucot nagus.…
