1. Kriminālistikas priekšmets un izpētes objekts.
Kriminālistika ir tiesību zinātnes apakšnozare, kura pēta cilvēka noziedzīgas darbības un to atspoguļojuma likumsakarības un uz to izzināšanas pamata izstrādā tehniskos līdzekļus, taktiskos paņēmienus un metodes pierādījumu atrašanai, apzināšanai, fiksēšanai un izpētei nolūkā noskaidrot patiesību krimināllietās.
Katram noziedzīgam nodarījumam ir sava vēsture, atšķirīgi izdarīšanas, slēpšanas, veikšanas utt. paņēmieni. Kriminālistika pēta noziedzīga nodarījuma procesu un veicina saskaņotu sadarbību starp iestādes darbiniekiem, kas izmeklē noziedzīgā nodarījuma faktu. Izpratne par kriminālistikas priekšmetu radās 20.gs. 30.- 40. Gados un tā risinājās g.k. empīriskā materiāla uzkrāšanās un apkopošanās procesa līmenī. Tas kļuva par pamatu izveidot kriminālistiku par patstāvīgu zinātnes apakšnozari. Teorētiskā bāze radās vēlākā laika posmā. Nākamais kriminālistikas attīstības posms bija empīriskā materiāla apkopošanas periods. Tās laikā notika analīzes process - izmeklēšanas, tiesu un ekspertu prakses uzkrāšana un apkopošana. Mūsdienu kriminālistikas attīstības periods ir tās vispārīgās teorijas izstrādes un radīšanas laiks. Tas sevī ietvēra kriminālistikas priekšmeta, metožu, sistēmas un uzdevumu precizēšanu.
Kriminālistikas priekšmets ir nozieguma mehānisma un pierādījumu informācijas izcelsmes likumsakarību izanalizēšana kriminālistikas ceļā. Izzināt kādā veidā izdarīti noziedzīgi nodarījumi un atklāt tos, kāda ir bijusi noziedzīgā nodarījuma motivācija un ar kādu mērķi tas izdarīts. Kriminālistika pēta informācijas ieguves un izzināšanas procesus par pagātnes notikumiem - noziedzīgiem nodarījumiem, ar mērķi pilnveidot sevi. Informācijas sagatavošana un apkopošana - pierādījumi lietā nodarbojas kriminālprocess.
Kriminālistikas izpētes objekts ir noziedzīgs nodarījums un tā atstātās pēdas.
2. Kriminālistikas sistēma.
Kriminālistika sastāv no vairākām sadaļām, kurām piemīt savstarpēja vienotība. Pašlaik kriminālistikas sistēma sastāv no :
1. metodoloģija ,ievada zinātnē (vispārīgās kriminālistikas teorijas) - vispārīgie teorētiskie jautājumi, kas aptver kriminālistikas jēdzienu, rašanos un attīstību, sistēmu, uzdevumus, mācību par metodēm, kriminālistikas un citu zinātņu sakarību, attīstības tendences, kriminālistikas identifikācijas un diagnostikas būtību;
2. kriminālistikas tehnikas- tehnisko līdzekļu pielietojuma pētīšana un metodes izstrādāšana, lai pielietotu tehniskos līdzekļus. Tās pamatā ir zinātniski izstrādātu līdzekļu, paņēmienu un metožu kopums pierādījumu ieguvei un izpētei. Tās galvenās sastāvdaļas ir videoieraksti, tiesballistika, dokumentu pētīšana u.c.
3. kriminālistikas (izmeklēšanas) taktika - tās pamatā ir sistēma, kas zinātniski izstrādā ieteikumus pirmstiesas izmeklēšanas organizācijā un plānošanā, nosaka to personu uzvedību, kas veic tiesas izmeklēšanu, kā arī atsevišķu procesuālo darbību paņēmienu īstenošana, izmeklēšanas situācijas un taktiskie lēmumi, kriminālistikas versijas un atsevišķu izmeklēšanas darbību plānošana un meklēšanas taktika, speciālo zināšanu pielietojums, ekspertīzes nozīmēšana un izpilde.
4. kriminālistikas metode (atsevišķu noziegumu veidu un kategoriju izmeklēšanas) - izmantojot un apvienojot kriminālistikas tehnisko un taktisko bāzi. Tās pamatā ir zinātniska sistēma, kas sniedz metodiskus ieteikumus un norādījumus atsevišķu noziegumu veidu un kategoriju izmeklēšanā.
3. Kriminālistikas speciālās un vispārējās zinātniskas metodes.
Objektīvas īstenības izzināšanas metodes galvenie principi ir:
1. vispārējo sakarību princips- tās vai citas parādības izpēte visās tās sakarībās un attiecībās ar citām materiālās pasaules parādībām;
2. attīstības princips - priekšmeta parādības izpēte, ņemot vērā vēsturi un perspektīvu;
3. galvena posma princips - galvenās un noteicošās pazīmes akcentācija;
4. objektīvās izzināšanas princips - tāda izpētes objekta aplūkošana, kāds tas ir, ievērojot mūsu subjektīvo attieksmi pret to.…
