Vārds kriminālatbildība jau no laika gala ir iedvesis cilvēkos sava veida bijību – tas vienmēr ir saistījies ar sodu, cietumu un tam sekojošo sabiedrības nicinājumu. Es uzskatu, ka tā tam arī ir jābūt – valsts ar šo jēdzienu cenšas atturēt personas pārkāpt likumu, iebiedējot ar sekām, kas radīsies, pārkāpjot to – ar kriminālatbildību.
Kriminālatbildības jēdziens likuma izpratnē ir koncentrēti skaidrots Krimināllikuma pirmajā pantā: „Pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes. Nevienu nedrīkst atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un nevienam nedrīkst uzlikt kriminālsodu citādi kā ar tiesas spriedumu un saskaņā ar likumu”.
Ir izplatīts arī mazliet plašāks skaidrojums. Tā kā sabiedrībā pastāv noteiktas morāles un tiesību normas, no tām izriet attiecīgie cilvēku uzvedības noteikumi – aizliegumi un prasības. Aizliegumi veido cilvēka pienākumu atturēties no sabiedrībai kaitīgām darbībām, bet prasības – pienākumu veikt sabiedrībai derīgu vai nepieciešamu darbību. Cilvēks ir atbildīgs par sabiedrības aizliegumu vai prasību neievērošanu. Tā ir viena no sabiedrības raksturīgākajām pazīmēm. Persona, kas pārkāpj sabiedrībā pastāvošos uzvedības noteikumus, izjūt savas rīcības negatīvās sekas, kuras atkarībā no uzvedības noteikumu pārkāpšanas smaguma, izpaužas šīs personas nosodīšanā, tās tiesību ierobežošanā vai atņemšanā, vai arī citādu piespiedu līdzekļu piemērošanā.
Kriminālatbildība ir viens no juridiskās atbildības veidiem, nozieguma (noziedzīga nodarījuma) pastrādāšanas tiesiskās sekas, kas izpaužas valsts piespiešanas piemērošanā pret vainīgo soda veidā. Nozieguma pastrādāšana ir juridisks fakts, kas rada īpašas tiesiskas vainīgā attiecības ar valsti, kas veic tiesvedību. Šo attiecību vienai pusei – valsts tiesībsargājošām institūcijām – ir pienākums izmeklēt noziegumu un, ja ir pietiekami pierādījumi konkrētās personas vainai, tad saukt to pie kriminālatbildības. Bet otrai pusei – tam, kas ir pastrādājis noziegumu – rodas kriminālatbildības pienākums.
Par izdarīto noziedzīgo nodarījumu iestājas kriminālatbildība, kas ir valsts piespiešanas veids. Valsts likumā nosaka kriminālatbildības pamatu, raksturu un apjomu, kā arī pamatu atbrīvošanai no tās.
Kriminālatbildību veido valsts piespiedu līdzekļi, kurus pilnvarotas valsts iestādes piemēro atbilstoši likumam. Jāņem vērā, ka parasti informāciju par noziedzīgo nodarījumu attiecīgās valsts iestādes saņem tikai tad, kad nodarījums jau ir izdarīts. Līdz ar to, tikai atklājot noziedzīgo nodarījumu, var noskaidrot personu, kas to ir izdarījusi, lai sauktu to pie kriminālatbildības un sodītu. Tam pilnvaroti ir tikai tiesa, prokuratūra un izziņas iestādes.
Prokuratūra un izziņas iestādes, veicot attiecīgās izmeklēšanas darbības, noskaidro noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas apstākļus un noziedzīgo nodarījumu izdarījušo personu, un sauc to pie kriminālatbildības. Turpretim, tiesa, izspriežot krimināllietu, izlemj jautājumu par tiesājamā vainu un piemēro viņam sodu.
Tikai valsts var atteikties saukt pie kriminālatbildības, pasludināt amnestiju, kuras rezultātā noziedzīgo nodarījumu izdarījušās personas tiek atbrīvotas no kriminālatbildības.
No teiktā izriet, ka kriminālatbildība un sods par izdarīto noziedzīgo nodarījumu ir savstarpēji saistīti, tomēr tie nav identiski jēdzieni. Kriminālsodu tiesa nosaka personai, kura jau ir saukta pie kriminālatbildības. Tātad kriminālatbildība rodas neatkarīgi no soda un pirms tā noteikšanas. Līdz ar to iegūst nozīmi jautājums par kriminālatbildības rašanās brīdi.
Valsts krimināllikumā ir noteikusi, kādi bīstami nodarījumi ir noziedzīgi, un uzņēmusies pienākumu ar attiecīgo savu pilnvaroto iestāžu starpniecību atklāt noziedzīgo nodarījumu, noskaidrot personu, kas to izdarījusi, un sodīt to. Noziedzīgu nodarījumu izdarījušās personas pienākums ir par to atbildēt. Tātad atbildība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu rodas no tā izdarīšanas brīža.
Kriminālatbildība ir personai valsts vārdā uzlikts pienākums izciest par izdarīto noziegumu sodu, kas saistās ar viņas personiskās brīvības, atsevišķu tiesību vai mantiska rakstura ierobežojumiem. Realizējot kriminālatbildību, notiek noziegumu izdarījušās personas publisks nosodījums valsts vārdā.
…
