„Teātra oktobris” radīja arī terevsatu jeb revolicionārās satīras teātru kustību (1920./1921.g. sezonā). To programma parasti sastāvēja no vairākiem numuriem, piem., aģitludziņas, satīriskas dziesmas, kora deklamācijas. Nozīmīgākie no terevsatiem ir: „Maskavas terevsats”, Petrogradas terevsats „Brīvā komēdija” un no Mākslinieciskā divertismenta teātra atvasinātā „Tautas komēdija”.
„Maskavas terevsats” bieži devās izbraucienos, un slaveni bija viņu tramvaji, kur viens vagons atvēlēts skatuvei, otrs – aktieru ģērbtuvēm, trešais – pūtēju orķestrim. Aktuālas bija Petruškas teātra formas, kad aktieri nogrimējas par lellēm un mehāniski kustas. „Brīvās komēdijas” iestudējumos ironisks bija viss – teksts, sižeti, situācijas, parodēta tika arī padomju birokrātija. „Tautas komēdijas” (vadītājs un režisors S.Radlovs) galvenie principi bija scenārijs, improvizācija un cirka estētika (radniecība ar delartisko komēdiju). Šis no visiem terevsatiem bija visradošākais, šeit uzstājās profesionāli cirka mākslinieki, tika īstenoti oriģināli scenāriji. Radlovs iestudēja detektīvus ar pakaļdzīšanos, lai cirka mākslinieki varētu demonstrēt savu meistarību.
Šie visi eksperimenti, jo īpaši S.Radlova un arī S.Eizenšteina, veidoja priekšstatu par teātra priekšnesumu kā atrakciju montāžu, ko arī es, izlasot šo darbu, varu secināt. Manuprāt, šaja laikā Krievijas teātrī vissvarīgākā bija dinamika.
…