Krievijā bija izveidojusies ļoti sarežģīta situācija, iedzīvotāji bija neapmierināti un valsts bija novājināta.
1917. gada februāra vidū Krievijas galvaspilsētā Petrogradā sākās tur izvietoto armijas rezerves vienību sarīkotās nekārtības. „Karavīri atteicās doties uz fronti. Tieši šajās dienās Krievijas galvaspilsēta sāka izjust pārtikas trūkumu, jo agrā pavasara un dzelzceļa līniju pārslodzes dēļ pievedceļi uz Petrogradu kļuva neizbraucami. Karavīriem pievienojās arī rūpnīcu strādnieki un citi Petrogradas iedzīvotāji.”[2.]
Visi saprata, ka briest pamatīgas pārmaiņas, lielas pārmaiņas Krievijas iekšpolitikā. „28. februārī Krievijas Valsts domes izveidotā pagaidu komiteja pasludināja varas pārņemšanu valstī, bet 2. martā, cenšoties glābt patvaldību un saprotot, ka zaudējis jebkādu atbalstu gan valdošajās aprindās, gan galvaspilsētā izvietotajās karaspēka vienībās, Krievijas cars Nikolajs II atteicās no troņa par labu savam brālim Mihailam, kas drīz vien paziņoja par nevēlēšanos ieņemt Krievijas troni.…