Krēta un Mikēnas

Salu valsts Egejas jūrā, ko bronzas laikmetā apdzīvoja mīnieši, ievērojamākais centrs- Kanoss, kā arī Malija, Fasta u.c. Krētās jau bija klausu šķiras, nabadzīgākie, beztiesiskākie bija vergi.
Nodarbojas ar zemkopību, lopkopību, amatniecība, tirdzniecību pa jūru (eksportēja vīnu, graudus, olīveļļu u.c.) ar Tuvo Austrumu civilizācijām.
Valsts priekšgalā atradās valdnieks- vanaka, kas koncentrēja sevī gan zemes pārvaldnieka funkcijas, gan uzskatīja kā dievišķo spēku nesēju. Vienā personā apvienojās valdnieks un augstākais priesteris, kam bija jānodrošina miers sev un visai salai.
Ievērojama ir krētiešu rakstības, kas strauju progresēja no piktogrammas līdz hieroglifiem, kas vēlāk tika vienkāršoti līdz lineārai rakstībai(A), kurā zīmes veido dažādu līniju kombinācijas. Izmantoja māla plāksnītes, pielietoja arī tinti Tika veikta stingra saimnieciskas darbības uzskaite, bet Krētai nebija vēl sava arhitektūra.
Arheoloģiskajos izrakumos tika atrasti darba rīki un ieroči no vara un bronzas, dārglietas no zelta , dārgakmeņiem un fajansa, figūras no akmeņi, māla, bronzas un ziloņa kaula.…