Kredīta jēdziens un to galvenie sniedzēji
Uzņēmuma kapitālu sastāda pašu kapitāls un aizņemtais kapitāls, kuru tai skaita veido kredīti. Kreditēšana ir visizplatītākā finansēšanas forma.
Kredīts ir brīvo naudas līdzekļu vai materiālo vērtību nodošana citām fiziskajām vai juridiskajām personām pret attiecīgu nodrošinājumu (ķīlu) uz noteiktu termiņu un par zināmu atlīdzību.
Tā kā kredīta attiecības nozīmē naudas aizdošanu, tad šajās attiecībās vienmēr stājas divas puses: aizdevējs jeb kreditors un aizņēmējs jeb debitors. Kredīta devējs nodod kredīta ņēmējam šo zināmo naudas summu, ticot, ka tā vēlāk tiks atmaksāta. Kredīts tiek izmaksāts veselā summā vai pa daļām un, termiņam beidzoties, ir jāatmaksā pēc stingri noteiktām likmēm vai vienā kopējā summā. Kredīta devējs uz noteiktu laika posmu atsakās no sava kapitāla izmantošanas. Viņš atstāj to kredīta ņēmēja ziņā un kā pret vērtību saņem procentus.
Kā jau tika minēts, kredītam ir stingri mērķtiecīgs raksturs un, ja runa ir par kredītu uzņēmējdarbībai, tad kreditors prasa uzrādīt pārbaudei konkrētu detalizētu uzņēmējdarbības plānu. Obligāta ir prasība, lai būtu uzrādīts kredīta lietošanas pozitīvs rezultāts. Šādas prasības vieš cerību, ka kredīts netiks izsaimniekots, ka pieprasītā nauda tiks savlaicīgi atdota. Taču joprojām problemātiski ir saņemt aizdevumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (nav drošu ķīlu, nav pietiekami attīstīts zemes un pārējā nekustamā īpašuma tirgus, bankām trūkst informācijas par kredītņēmējiem, uzņēmumu grāmatvedības un audita standarti ir salīdzinoši zemā līmenī u.c.).
Kredīta nozīme ir tajā apstāklī, ka aizņēmuma veidā iegūtais kapitāls dod papildu iespēju tā saņēmējam palielināt savu peļņu, jo rodas iespēja paplašināt ražošanu un uzlabot preču kvalitāti, tādējādi nodrošinot konkrētā uzņēmuma produkcijai augstāku konkurētspēju tirgū. Kredīts arī neļauj ražošanā ieguldītajam kapitālam būt pasīvam. Apgrozāmo līdzekļu daudzums ne tikai atsevišķā uzņēmumā, bet visā tautsaimniecībā regulē ražošanas un pakalpojumu apjomu. Šai ziņā kredīts ir regulatora “palīgs”. Kredīta lielums apgrozāmo līdzekļu paplašināšanai pat ar pārējiem vienādiem nosacījumiem spēj paplašināt ražošanu un pakalpojumus. Kredīts kalpo apgrozāmā kapitāla un apgrozības kapitāla paplašināšanai. Kredīts, apgrozāmo līdzekļu paplašināšanai ir sevišķi svētīgs, ja gadās līdzekļu pagaidu iesaldēšana, nepieciešamība strauji mainīt sortimentu.
Ir zināmas vairākas kredītu formas:
Komerciālais (piegādātāja) kredīts- to piešķir viena juridiska persona (piemēram: preču ražotājs) otrai juridiskai personai, pārdodot preces ar atliktu maksājumu, t.i.- samaksu veicot pēc preču piegādes noteiktā termiņā.
Ātrākas apmaksas gadījumā klientam iespējams saņemt skonto- atlaidi par maksāšanas termiņa saīsināšanu. Piemēram: klients iegādājas preci par lielu summu- 60 000 latiem, apmaksā šo summu 10 dienu laikā; piegādātājs piedāvā skonto atlaidi 2% apmērā no rēķina summas, šajā gadījumā 1200 latu.
Piegādātāja kredīts ir īstermiņa kredīts. To noformējot, pirkšanas līgumā netiek paredzētas īpašas formalitātes, pārāk rūpīgas kredītspējas pārbaudes un parasti, izņemot vienošanos par īpašuma (preču) paturēšanu, pat bez garantijām.
…
