Finanšu nodrošinājums apgāž civiltiesību dogmatiku, jo saskaņā ar civiltiesību nostādnēm naudu nevar dot ķīlā, ka nauda nevar būt ķīlas tiesību priekšmets. Saskaņā ar finanšu nodrošinājumu nauda var būt nodrošinājuma priekšmets (Finanšu nodrošinājuma likums). Piem., personai bankā ir noguldījums un tā prasa no bankas kādu citu finanšu pakalpojumu. Banka tad var pieprasīt finanšu nodrošinājumu – ķīlas tiesības uz bankā esošo noguldījumu (banka ar klientu noslēdz līgumu, saskaņā ar kuru iegūst ķīlas tiesības uz depozītu). Ja klients par pieprasīto finanšu pakalpojumu ar banku nenorēķinās, banka noguldījumu ieskaita savos ieņēmumos, no kontā esošās summas dzēšot starpību. Finanšu nodrošinājumā bankai nav pat jābrīdina klients; nav jāiesaista arī tiesa. Likumdevējs bankai attiecībā uz finanšu nodrošinājumu paredzējis pat pirmtiesības attiecībā pret pārējiem nodrošinātajiem kreditoriem.
Finanšu nodrošinājumam likumā ir divi veidi:
1)Finanšu ķīlas līgums – par priekšmetu var būt finanšu līdzekļi, piem., akcijas vai kredītprasījums. Īpašuma tiesības uz šiem ķīlas līdzekļiem saglabā ķīlas devējs.
2)Līgums par finanšu nodrošinājumu ar īpašumtiesību pāreju – attiecīgo saistību nodrošināšanai no īpašumtiesību pāreja uz banku.
Finanšu ķīlas realizācija – tie samazināts vai pilnībā dzēsts attiecīgo līdzekļu apjoms. Ķīlas devējam nav nepieciešams to paziņot, nav nepieciešama nekāda saskaņošana ar nevienu. Tā priekš bankas ir viegla un vienkārša ķīlas tiesību realizācija. Nav nepieciešama finanšu ķīlas pārdošana izsolē vai izpildīšana bezstrīdus kārtībā.
Finanšu nodrošinājums, salīdzinot ar jau zināmajiem nodrošinājuma veidiem (piem., hipotēku), no likviditātes viedokļa ir daudz labāks, jo bankai vienmēr var neizdoties hipotēku pārdot par lielāku cenu.
…
