Ir satraucoši atpazīt bērnu priekus un sadzīvi, skumjas un tiekšanos pēc stabilitātes apkārtējā pasaulē un sevī saskarsmē ar līdzcilvēkiem, mājdzīvniekiem, lauku un pilsētas vidi, krāsu un formu dažādību. Cilvēks uztver apkārtējo pasauli ar piecām dažādām maņām – redze, dzirde, tauste, smarža un garša. Visas šīs maņas jau no pirmās dzimšanas dienas ietekmē cilvēka psiholoģisko stāvokli un ilgstošā laikā ietekmē arī personības veidošanos.
Informāciju par cilvēka psiholoģisko stāvokli spēj sniegt cilvēka redze un krāsu uztvere.
Krāsa daudzos gadījumos var dziedēt, pozitīvi rosināt, bet citā situācijā – arī nelabvēlīgi iedarboties uz cilvēka psihi un fizisko stāvokli. Krāsu lietojums praksē ir cieši saistīts ar cilvēka emocionālajām izjūtām. Krāsa var priecēt, nobiedēt, uzmundrināt, šokēt. Tās var palielināt cilvēka darbaspējas, bet var arī nomākt jebkuru vēlmi kaut ko darīt. Tuvojas vasara, un daba ap mums kļūst jo dienas, jo krāšņāka. Visapkārt ir tik daudz krāsu, kas iedvesmo un uzrunā. Cilvēkus jau tālā senatnē ir interesējušas krāsas un to iedarbība. Liela nozīme ir bijusi krāsu simbolismam, bet senie dziednieki ir pētījuši krāsas ietekmi uz veselību. Senajā Ēģiptē, Ķīnā, Indijā, Grieķijā un citur ārsti un priesteri ir izmantojuši krāsu terapiju. Viduslaikos īpaša nozīme tika piešķirta krāsu simbolismam heraldikā, mitoloģijā, arhitektūrā, Svētajos Rakstos un glezniecībā. Krāsu simbolikas principi īpaši stingri bija jāievēro māksliniekiem, un tikai renesanses laikā viņi brīvāk un radošāk varēja izteikt sevi krāsās. Attīstoties zinātnei, fiziķi un ārsti sāka pētīt krāsas ietekmi uz organismu. Katrai krāsai ir savs viļņu garums un svārstības. Mūsu acīs, ādā un gļotādā ir fotoreceptori, kas uztver šo viļņu elektromagnētiskās svārstības. Krāsu viļņu garums tiek mērīts nanometros.
1878. gadā amerikāņu ārsts un zinātnieks Edvīns Bebits savā grāmatā “Gaismas un krāsas terapija” sīki aprakstīja katras krāsas ietekmi uz cilvēka psihofizioloģiskajiem procesiem. Pats E. Bebits savā praksē dažādu slimību ārstēšanā izmantoja paša veidotu īpašu krāsainas gaismas ierīci – hromolūmu.
Mūsdienās krāsu terapijā tiek izmantotas īpašas lampas ar maināmiem krāsu stikliem, kas pēc savas idejas ir līdzīgas E. Bebita izgudrotajai ierīcei.
Krāsa iedarbojas uz cilvēka redzi, jūtām, fizioloģisko stāvokli un darbību. Bieži vien krāsas var noteikt cilvēka vēlmes un garastāvokli. Tāpēc krāsu problēmu izpratnē ļoti svarīgs ir psiholoģiskais aspekts. Iepazīstot krāsu simbolisko un psihofizioloģisko valodu, cilvēks labāk orientējas krāsu pasaulē, iemācās tās atbilstoši izmantot dažādās situācijās, lai palīdzētu gan sev, gan citiem. Krāsa daudzos gadījumos var dziedēt, pozitīvi rosināt, bet citā situācijā – arī nelabvēlīgi iedarboties uz cilvēka psihi un fizisko stāvokli. Krāsu lietojums praksē ir cieši saistīts ar cilvēka emocionālajām izjūtām. Krāsa var priecēt, nobiedēt, uzmundrināt, šokēt. Tās var palielināt cilvēka darbaspējas, bet var arī nomākt jebkuru vēlmi kaut ko darīt.
Roberto Asadžioli raksta, ka cilvēka individuālā konstitūcija, temperaments un dzīves pieredze var būt noteicošie faktori, kāpēc viena un tā pati krāsa var tik atšķirīgi iedarboties uz dažādiem cilvēkiem. Krāsa, kas vienam ir labvēlīga, maigi stimulējoša, otram var būt par daudz uzbudinoša. Vai arī tonis, kas vienam šķiet patīkams un nomierinošs, var būt pilnīgi vienaldzīgs otram.
Kaut gan krāsu objektīvā iedarbība uz visiem ir vienāda, subjektīvās reakcijas var būt dažādas. Cilvēka krāsu izjūta var mainīties atkarībā no psihoemocionālā stāvokļa, un tas liecina par krāsu un emociju mijiedarbību.
Būtībā cilvēks ar sevis izvēlētajām krāsām izsaka to, kā viņam konkrētajā brīdī pietrūkst, vienlaikus atklājot kādu sava temperamenta vai rakstura šķautni. Mūsu krāsu izjūta un vēlmes var mainīties atkarībā no laika, dažādiem dzīves apstākļiem un psihoemocionālā stāvokļa. Kad cilvēkam ir laba pašizjūta un viņš atrodas līdzsvarā, tad viņam nav īpašu antipātiju pret kādu noteiktu krāsu, viņš pieņem visus toņus, protams, priekšroku dodot sev tuvākajām krāsām. Līdzsvars parasti tiek izjaukts tad, ja cilvēks tiešā vai netiešā veidā ir pārsātinājies ar kādu krāsu vai emocijām, ilgstoši atradies spriedzes situācijā.
Liela nozīme krāsu izjūtas un izpratnes veidošanā ir praktiskām nodarbībām. Tādēļ krāsu psiholoģijas semināros tiek radīti darbi, kuros cilvēki ar krāsu palīdzību mēģina izteikt savu noskaņojumu, izjūtas un emocijas. Apzināti strādājot ar krāsām, cilvēks var ne tikai sevi harmonizēt un labāk iepazīt, bet arī atbrīvoties no nevēlamām izjūtām, noskaidrot to cēloni, proti, krāsa ļauj apzināt un izreaģēt emocijas. Rezultātā atbrīvojas pozitīva enerģija, kas palīdz elastīgi un radoši risināt daudzus dzīves uzdevumus. Ar minētajiem jautājumiem nodarbojas krāsu un mākslas terapija. Seminārus un nodarbības krāsu psiholoģijā un mākslas terapijā rīko Latvijas Holistisko terapiju asociācija un Latvijas Praktisko psihologu asociācija, tur arī var iegūt informāciju par šiem jautājumiem.
…
