Ienākot šajā pasaulē, ikvienu no mums sagaida krāsas. Nudien , mēs pat nebrīnāmies par šo dabas piešķirto brīnumaino spēju – katru lietu, katru priekšmetu un parādību skatīt krāsainu. Pamazām pieaugot, mēs mācāmies saskatīt arvien vairāk krāsu toņu un nianšu, mācāmies tās izmantot un izprast to savstarpējās attiecības.
Krāsas mums ir visapkārt, no krāsām nav iespējams izvairīties. Cilvēkus kopš seniem laikiem ir interesējuši jautājumi: kas ir krāsa, kā cilvēks uztver krāsu un vai mēs visi redzam krāsas pilnīgi vienādi ?
Ja gaisma ir spilgta, intensīva, arī krāsas mums apkārt ir košas. Gaismai dziestot, zūd arī krāsu spožums. Ja gaismas nav vispār, nav arī krāsu. Krāsu uztvere ir saistīta ar gaismas kvalitatīvajām un kvantitatīvajām īpašībām.
Krāsu uztvere ir sarežģīts process, un “ ceļš “ no uztveres orgāniem līdz redzētā apjēgšanai ir garš un individuāls. Eksperimentos pierādīts, ka dzeltenā krāsa tiek uztverta visātrāk, pēc tam baltā, sarkanā, zaļā un zilā. Pateicoties šādiem eksperimentiem, var konstatēt, kādas krāsas piemērotas zīmēm un signāliem vietās, kurās ir īpaša nozīme cilvēku drošībai , īpaši vietās, kur apstākļi prasa tūlītēju krāsu identificēšanu.
Sarkanā krāsa ir viens no mākslas darba plastiskajiem izteiksmes līdzekļiem. Darba mērķis ir izsekot, cik izteiksmīgs un daudznozīmīgs var būt viens no mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem- sarkana krāsa.
Krāsu uztveres pamatā ir vairāki komponenti:
1.Gaisma – elektromagnētiskā starojuma redzamā daļa ar viļņu garumu no 760 līdz 380nm.
2.Objektu īpašība atšķirīgi apstarot un absorbēt gaismas viļņus.
3.Acs un noteiktu smadzeņu neironu spēja reaģēt uz dažādiem atstaroto gaismas viļņu garumiem. …
