Pirmais žurnāltipa izdevums latviešu valodā “Latviešu Ārste” (1768-1769). Lasīja izglītotie cilvēki. Jēdzieni, terminoloģija, humāni teksti. Igaunija.
Pirmais laikraksts latviešu valodā – “Latviešu Avīzes” (1822-1915) un pirmais redaktors K. F. Vatsons, Jelgava.
“Tas Latviešu Laužu Draugs” (1832-1846)
Pirmais laikraksts latviešu valodā „Latviešu Avīzes” (1822-1915) un pirmais redaktors Kārlis Fridrihs Vatsons – mēģina pieradināt pie laikrakstiem kā pie informācijas sniedzējiem. 19.gs. sociālās reformas – dzimtbūšanas atcelšanas – sastāvdaļa. Laikraksts iznāk līdz 1.pas.karam bez pārtraukuma. Publicēja arī valdības sludinājumus, lai tas izdzīvotu.
„Tas Latviešu Ļaužu Draugs”/ „Tas Latviešu Draugs” izdevējs – mācītājs Hermanis Treijs. Mēģina izglītot cilvēkus, pieradināt pie lasīšanas. Samazina laikraksta cenu.
Lielais informācijas sprādziens – Krimas karš. Rūdolfs Šulcs (1807-1866) „Latviešu Avīžu” redaktors. Ģeogrāfiskās kartes, skaidro zemniekiem notiekošo pasaulē. Palielinās tirāžas, sasniedz 4100 eksemplārus.
Ansis Leitāns – nozīmīgs Latvijas mediju vēsturē. (1815-1874), vidzemnieks. Tobrīd vispopulārākais latvietis. Rakstnieks-lokalizētajs. No vācu valodas latviešu valodā pārceļ bestselleru „Grāfa Lielmāka Genoveva”.
9. 18. gs. žurnālistika.
Specifiska. Ļoti šaura. Priekšvēstnesis nākamajam straujajam attīstības posmam.
Apgaismības gadsimts – Lielā Franču revolūcija, iedibina robežšķirtni starp; daudziem procesiem, pirmais demokrātijas posms. Žurnāls – galvenais medijs, bet ļoti mazi, kā mazas grāmatiņas, plāni. Vienas personas radīts izdevums pārsvarā. Ir personība – ir žurnāls. Ne pārāk ilglaicīgi. Daniels Defo „” („Robinsons Krūzo” autors) – atspoguļo sava laika aktualitātes.
Žurnāls (fr. journalavīze; dienasgrāmata; žurnāls) •Latīņu val. diurnalis •žurnālu vēsture sākās 17.gs. Pirmie žurnāli: “Journal des Savants”(1665); Parīze. “Philosophical Transactions of the Royal Society”(1665); Londona. “Dievernünftige Einsamkeit”(1739–1740); Rīga.
…