Tiesiskās kārtības nodrošināšanā valstī un cīņā ar likumpārkāpumiem aktuāla ir korupcijas apkarošana. Korumpētība kā antisociāla parādība lielā mērā ietekmē politisko, ekonomisko, tiesisko un citu reformu gaitu un efektivitāti, destabilizē sociāli politisko stāvokli, deformē morāli tikumiskās vērtības. Tās apzināšana, formu un veidu noteikšana vislielākajā mērā var sekmēt, ka valstī veiktie pārkārtojumi dos rezultātu un būs neatgriezeniski.
Korupcija ietekmē gan tiesisko stāvokli valstī kopumā, gan arī atsevišķus tiesiskās sistēmas elementus. Tā sekmē organizētās noziedzības attīstību, veido labvēlīgus apstākļus ekonomiskajiem likumpārkāpumiem, deformē tiesisko apziņu. Korupcija tiesībaizsardzības iestādēs liedz optimāli risināt to uzdevumus un pildīt likumā paredzētās funkcijas.
Korupcija ir pasaulē plaši izplatīta. Tā sastopama visās sabiedrībās, tomēr izplatība dažādās valstīs ir atšķirīga. Korupcija ir pastāvējusi visos laikos un, tāpat kā nabadzība, visos laikos ir bijusi sabiedrības sociālās sfēras nepilnību ilustrācija. Tā radās tad, kad valsts pārvaldes struktūrās parādījās alkatīgi birokrāti, ierēdņi, karjeristi. Laika gaitā tā mainījusi savu formu un iezīmes.
Korupcija kā krasi negatīva sociāli tiesiska parādība nodara lielu ļaunumu jebkurai valstij, arī Latvijai. Sakarā ar korumpētību ir iespējams iegūt un palielināt (uzkrāt) kapitālu, bāzējoties nevis uz godīgu un produktīvu uzņēmējdarbību, bet gan izmantojot nelikumīgu rīcību. Šāds finansu, saimnieciskās un uzņēmējdarbības modelis saglabājas arī atsevišķu personu un struktūru turpmākajā darbībā (nemaksājot nodokļus vai maksājot tos nepilnīgi, slēpjot ienākumus, nemaksājot muitas nodevas, piekukuļojot atbildīgās amatpersonas utt.).…