1. Ievads
Sirds un asinsvadu sistēmas slimības mūsdienas Latvijā pārliecinoši ir galvenais nāves cēlonis. Ap 60% mirušo nāves cēlonis bijis saistīts ar sirds-asinsvadu sistēmas patoloģiju, kur kā galvenā ir minama sirds koronārā slimība (KSS). Pēc 30 gadu vecuma KSS varētu konstatēt 10% iedzīvotāju. Līdz 45 gadu vecumam vīrieši ar KSS slimo 10 reizes biežāk nekā sievietes.
2. Koronārā sirds slimība (KSS)
KSS ir akūts vai hronisks sirds muskuļa (miokarda) bojājums sakarā ar vainagartēriju (koronāro artēriju) organisku bojājumu (ateroskleroze uz kuras pamata veidojas trombs) vai funkcionālu traucējumu (spazmas), kā rezultāta rodas neatbilstība starp asins un O2 piegādi un vajadzību pēc O2 miokardā.
3. KSS patoģenēzē izšķiroša nozīmē ir šādiem faktoriem:
• vainagartēriju aterosklerozi 98% gadījumu
• paaugstinātai asins koagulējošas sistēmas aktivitātei
• nepietiekamai kollaterālajai asinsritei sirdī kad vāji ir attīstītas vainagartēriju anastomozes
• kateholamīnu (adrenalīns u.c.) histotoksiskai ietekmei uz miokardu
• cukura diabēts
Šo patoģenēzes faktoru iedarbību pastiprina riska faktori, tie ir hiperlipidēmija un aptaukošana, smēķēšana, psihoemocionāls stress, fiziska inaktivitāte.
Rūpīgie patofizioloģiskie un klīniskie pētījumi liecina, ka KSS, arī miokarda infarkta ģenēzē liela nozīme ir koronāro asinsvadu spazmām.
Galvenais apstāklis, kas nosaka KSS sākumu un iznākumu, ir koronārā insuficience.
…