1. VALODNIECĪBAS RAKSTU KRĀJUMS
LU Latviešu valodas institūts. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Populārzinātnisku rakstu krājums. Atb.red.S.Lagzdiņa. Nr. 2, 2006. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2006. 128 lpp.
Šajā rakstu krājumā var lasīt par tādām tēmām kā stilu, (Ģermāniskie barbarismi mūsdienu latviešu valodā, Kursīvs un pēdiņas kā “nestandarta” leksikas iezīmētāji Latvijas presē ) vārdu un tā lietojumu, gramatiku, divdabju gradāciju, interpunkcijas problēmgadījumiem. Grāmatā izmatots daudz faktu, skaitlisku pierādījumu, atsauču uz pētījumiem, tāpēc šo rakstu krājumu uzskatu par akadēmisku un noderīgu, ja nepieciešams iedziļināties kādā no šeit aprakstītajām tēmām.
Sīkāk vēlos ieskicēt galvenās tēmas, par kurām tika rakstīts Daces Strelēvicas rakstā “Kursīvs un pēdiņas kā “nestandarta” leksikas iezīmētāji Latvijas presē”, jo arī es reizēm esmu bijusi neizpratnē, kāpēc daži vārdi, kas nepārprotami ir aizguvumi, piemēram, foršs un riktīgs,tomēr nav doti slīprakstā. Lasot krājumu secināju, ka ir pieļaujamas atkāpes no literārās valodas normām gadījumos, kad ir paredzēts interviju atspoguļot pēc iespējas tuvāk teiktajam, radot bijušās sarunas atmosfēru, vai, ja tas lietots speciāli, lai uzsvērtu šī vārda neliterārismu. Rakstā ir izskaidrota atšķirība starp kursīvu un pēdiņām, proti, kursīvs ir salikuma veids, bet pēdiņas – pieturzīme, taču to izmantojums daudzos gadījumos ir visai līdzīgs. Ar kursīvu tradicionāli izceļ tekstā iekļautos citvalodu vārdus vai frāzes; daiļliteratūrā, publicistikā un citos teksta veidos – kontekstā īpaši izceļamos vārdus, kas runājot tiktu uzsvērti ar intonācijas palīdzību; vārdnīcās – dažādus paskaidrojumus (dsk.; sar.).; zinātniskajā un mācību literatūrā – paskaidrojumus un terminus, uzskaitītos piemērus utt. Pēdiņās raksta tiešo runu un nosaukumus, pārnestā nozīmē lietotus vārdus, jāprecizē gan, ka ne kuru katru, jo arī vārdus, kas lietoti ironiski, pārnestā nozīmē. …