Kopsavilkums kursā "Sociālo pētījumu metodes"

Kopsavilkums kursā "Sociālo pētījumu metodes” 5. lekcija Tēmas atbilstošais lauka pētījums. Pētījuma lauku pētīšanai tiek izmantotas hipotēzes, kuras pētnieki mēģina pierādīt. Vispārīgā perspektīva ir viena no spēcīgākajām lietām tieši pētījuma jomā, ko tā sniedz pētījumam. Pētījums sniedz kvalitatīvus datus. Parasti tiek veikti lauku pētījumi, kurus vislabāk var izprast vidē. Pievēršoties sociālajam fenomenam novērošanā un tā izpētē , ir iespēja to labāk attīstīt, izpētīt un realizēt. Analizējot sociālo kustību John Lofland pētījuma jomai piešķir nozīmi, ko viņš nodēvē par thinking units (domāšanas objektiem): 1) Jēga jeb nozīme. Tās iekļauj kultūru, normas, pasaules skatījumu un vēl citas lietas. 2) Praksi jeb trenēšanos. Attiecās uz cilvēka uzvedību. 3) Epizodes jeb gadījumi. J.Loflands šeit iekļauj tādus gadījumus kā šķiršanās, noziedzība un slimības. 4) Sastapšanās jeb sadursme. Divu vai vairāku cilvēku satikšanās un mijiedarbība. 5) Lomas. Cilvēku lomas atkarībā no stāvokļa. 6) Savstarpējās attiecības. Iekļauj visu cilvēku savstarpējās attiecības. 7) Grupas. Attiecību dēļ cilvēki sadalās dažādās interešu grupās. 8) Organizācijas. Formālas organizācijas, kā skola vai darba vieta. 9) Norēķini.