Kopsavilkums kursā "Sociālo pētījumu metodes"

Intervijas.
90% sociālajos pētījumos tiek izmantota tieši intervija kā datu vākšanas metode. Intervijas uzdevums ir iegūt neierobežotu pieeju tai informācijai, ko zin tikai respondents. Divi uzdevumi:
1. Radīt atbilstošu atmosfēru;
2. Formulēt jautājumus tā, lai respondents sniegtu atbildes, kas nav viņu viedokļu sagrozījums.
Intervētāja pienākumu:
1. Jāpielieto atbilstoša leksika;
2. Jāizvairās no uzvedinošu vai tendenciozu jautājumu uzdošanas;
3. Jāizvairās no ievirzīšanās pētījuma detaļās;
4. Jāizvairās intervijas laikā iesaistīties personīgās sarunās;
5. Nejauši jāuzdod kontroljautājumi;

Padziļinātās intervijas – intervētāja mēģinājums nokļūt stāstījuma virspusējā slāņa (emocijas, pārdzīvotās jūtas).
Grupas intervijas – vienlaikus tiek veidota intervija vairāk kā ar vienu respondentu. Intervētāja izaicinājums, intervēt vairākus cilvēkus vienlaikus, tomēr tas prasa arī lielāku spriedzi. Jāievēro arī saskarsmes likumi ( atklātība, draudzīgums un spēja atklāt kaut ko par sevi).

Triangulācija.
Viens no pazīstamākajiem jaukto metožu lietojumiem ir to izmantošana, triangulējot jeb trīsšķautņojot datus. Kvalitatīvo un kvantitatīvo pētniecības metožu kombinācija, triangulācijas ideju var redzēt, ja divu datu kopu rezultāti, iegūti ar kvalitatīvo un kvantitatīvo pieeju, kaut kādā jomā pārklājas. Šo datu izmantošana analīzē ir ļoti vienkārša, jo divu pētījumu rezultāti var tikt salīdzināti cerībā iegūt vispārīgāku un uzticamāku izziņas priekšmeta ainu.
…