Lai runātu par krāsu, nepieciešams atrast veidu, kā ieviest zināmu kārtību plašajā daudzo toņu un nianšu saimniecībā. Jāzina, kas kur atrodas un kā tas saucas.
Kaut arī tas izklausās vienkārši, krāsu sistēmu radīšana ilgusi simtiem gadu un pilnveidošana turpinās arī šobrīd. Pašas pirmās norādes par krāsu kārtību sastopamas Pitagora, Aristoteļa un Platona darbos, taču tā laika priekšstati bija gaužām naivi. Vēlāk zināmu skaidrību centās panākt Roberts Groseteste, Leons Batista Alberti un Leonard oda Vinči. Viņu pētījumi bija saistīti ar vizuālās mākslas interesēm, un vairākas atziņas nav zaudējušas aktualitāte pat mūsdienās.
Lai izprastu krāsu modeļu skaidrojumus, darbību un pielietojumu, svarīgi ir pārzināt terminoloģiju. Kaut arī krāsu jaukšanas veids uz gleznotāja paletes nav tieši salīdzināms ar krāsu jaukšanu uz datora monitora ekrāna, attēla krāsainības analīzei ir saprātīgi lietot kopīgu terminoloģiju.
Tonis (Hue) – apzīmē priekšmeta krāsu. Tālāk seko krāsas nosaukums: zils, zaļš, sarkans, utt. Dažādus toņus rada atšķirības gaismas viļņa garumos, un līdz ar to šī termina saturs ir precīzi nosakāms.
Krāsainība (Chromaticy, Chroma)- krāsas toņu tīrības pakāpe. Tīrība raksturo baltās, melnās, pelēkās vai citas krāsas piejaukumu. Jo augstāka krāsainības pakāpe, jo mazāks citu toņu piejaukums. Šo terminu bieži aizvieto ar jēdzienu piesātinājums, tomēr tie attiecas uz dažādām situācijām.
Piesātinājums (Saturation) – apzīmē krāsas izskatu dažādos apgaismojuma apstākļos. Nemainoties krāsas tonim, tas dažādas intensitātes apgaismojumā arī maina intensitāti, nevis vienkārši kļūst tumšāks vai gaišāks. Mēdz lietot vārdus blāvs, spēcīgs u.c.
Gaišums (Value, Brightness, Lightness) – raksturo atšķirības starp tumšām un gaišām krāsām. Līdz ar to iespējams noteikt, cik krāsas tonis ir tuvs baltajiem. Pret šo krāsas īpašību acis ir īpaši jutīgas.
Spožums (Luminance) – apzīmē parādību, kas ir līdzīga gaišumam, bet izsaka to ar citu matemātisku formulu. Baltās krāsas piejaukums palielina spožumu, melnās – samazina.
Nianse, nokrāsa (Tint) – krāsas atšķirības pakāpe no sākotnējā toņa, piejaucot tam balto.
Ēnojums (Shade) – krāsas atšķirības pakāpe no sākotnējā toņa, piejaucot tam melno.
Tonalitāte (Tone) – krāsas toņa gradācijas izmaiņas, ko rada pelēkās krāsas piejaukums.
RGB krāsu modelis, sarkanzaļzilais krāsu modelis - krāsu modelis attēlu ģenerēšanai displeja ekrānā. Šis krāsu modelis attēlo krāsas kā mainīgas intensitātes sarkanu, zaļu un zilu punktu sajaukumu.
Ciānfuksīndzeltenmelnais krāsu modelis, CMYK krāsu modelis - krāsu modelis, kurā visas krāsas ir aprakstītas kā četru krāsu - ciāna, fuksīna (madžentas), dzeltenas un melnas sajaukums. CMYK krāsu modeli izmanto krāsainu dokumentu drukāšanai ofseta iespiedtehnikā.
Krāsu modeļi un krāsu telpas
Krāsu izmantošana dažādās tehnoloģijās saistīta ar nepieciešamību izvēlēties atbilstošu krāsu modeli, jo katram no tiem ir sava specifika. Tajos gadījumos, kad darīšana ir ar tiešo starojumu, piemēram, ar datora monitora ekrānu, televizoru, skeneri, krāsu dalījumu fotogrāfijā u.c., lieto aditīvo RGB modeli. RGB krāsas izmanto arī apgaismojuma efektiem, krāsainu attēlu iegūšanai gaismas reklāmās. Tā pamatkrāsas ir sarkans (R), zaļš (G) un zils (B).
…
