Analizējot Latvijas grāmatvedības standartu (LGS)Nr.8 un Starptautisko grāmatvedības standartu(SGS) „Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi”, var secināt, ka abiem šiem standartiem ir vienāds mērķis un uzdevums.
Atšķirīgais LGS Nr.8 un SGS Nr.37
SGS Nr.37 stājies spēkā kopš 1999.gada 1.jūlija, bet LGS Nr.8 piemērojams gada pārskatiem ar pārskata periodu, kas sākas 2006.gadā.
SGS un LGS atšķiras apjoma ziņā - LGS ir 50 punkti, bet SGS ir 95 punkti.
SGS ir smalkāk uzskaitīti gadījumi, kad nepielieto šo grāmatvedības standartu, jo ,piemēram, noma, būvlīgumi, darbinieku pabalsti, apdrošināšanas līgumi tiek apskatīti jau citos atsevišķos standartos .
Ir atšķirības terminu skaidrojumos- SGS skaidro terminu „pārstrukturēšana”, bet LGS šāda skaidrojuma nav, savukārt LGS ir skaidrojums terminam „izpildāms līgums”, bet SGS šādu terminu neskaidro.
Apskatot standartu nodaļu par uzkrājumu un saistību atzīšanu, var secināt, ka LGS ir apskatīts jautājums par to, ka „Uzkrājumus neatzīst zaudējumiem, kuri radīsies uzņēmuma nākotnes pamatdarbības dēļ un ir nākotnes pamatdarbības zaudējumi”, bet SGS šie jautājumi tiek skaidroti nodaļā ”Atzīšanas un novērtēšanas noteikumu piemērošana”, kā arī par uzkrājumu novērtēšanu SGS ir apskatīts konkrēts piemērs, bet LGS tāda nav.
LGS un SGS nodaļā par izdevumu atzīšanu, atšķirība ir tāda, ka starptautiskie standarti nosaka to, ka „Peļņas vai zaudējumu aprēķinā ar uzkrājumiem saistītos izdevumus var uzrādīt, atskaitot summu, kas atzīta izdevumu atlīdzināšanai”, bet LGS piedāvā arī citu aprēķina variantu-izdevumus un ieņēmumus no šo izdevumu atlīdzināšanas uzrādot atsevišķi.…