Eiropas Savienības Kopējā lauksaimniecības politika juridiski tika izveidota 1957.gadā.1 Kad Romā tika slēgts Romas līgums, tas sevī ietvēra vairākus svarīgus punktus saistībā ar tirdzniecību un viens no tiem bija Kopīgas lauksaimniecības politikas izveidošana. KLP nav uz finansu, bet gan politiskiem likumiem balstīta. Tā nedarbojas pēc klasiskajiem tirgus mehānismiem.
Process aizsākās 1958.gada jūlijā, kad Sicco Mansholt (komisijas viceprezidents) sasauca komisijas konferenci (Stresa konforence), lai pārrunātu dažus pamatjautājumus, piemēram – vienotu tirgu, komisijas priekšrokas un finansiālo solidaritāti. Atsaucoties uz Stresa konferenci tika formulēti ierosinājumi, kas aizstātu atsevišķu dalībvalstu pircēja pienākuma, kvotu, minimālo cenu u.c. sistēmas ar visaptverošu tirgu, brīvu iekšējo lauksaimniecības produktu tirdzniecību un kopējo aizsardzību. 1962. Gadā tika izveidots Lauksaimniecības fonds, kas arī uzskatāms par mirkli, kad tika iedarbināts šis finansu instruments. KLP kļuva tik svarīgs, jo EK saprata, ka integrācija ir iespējama, ja ar kopējiem pasākumiem pakļaus tautsaimniecību EK dalībvalstīs. Īstenot šo politiku bija sarežģīti, jo dalībvalstu starpā pastāvēja lielas atšķirības gan cenu politikā, gan individuālajā nacionālajā lauksaimniecības politikā. …