Kopējā piedāvājuma līkne parāda reālo IKP lielumu, kas tiek sasniegts, pastāvot dažādiem cenu līmeņiem un šajā grafikā var izdalīt trīs posmus.
1.Ja ekonomikā ir nenoslogotas ražošanas jaudas un pilna nodarbinātība nav sasniegta, kopējā piedāvājuma līkne ir horizontāla, jo reālais IKP var palielināties, nepaaugstinoties vidējam cenu līmenim;
2.Kad ekonomikā vairs nepastāv piespiedu bezdarbs un visi resursi tiek pilnībā noslogoti, aina mainās un kopējā piedāvājuma līkne ir kāpjoša, šajā posmā paaugstinās cenu līmenis;
3.Kopējā piedāvājuma līkne kļūst vertikāla (klasiskā līkne), kad, neskatoties un pieaugošo cenu līmeni, tautsaimniecība ir izsmēlusi visas iespējas palielināt ražošanu. Reālajā dzīvē ekonomikā nevar pēkšņi sasniegt šādu situāciju, tādēļ pāreja no līknes horizontālās daļas uz vertikālo būtībā noapaļojas.
Makroekonomiskā līdzsvara veidošanās analīze parāda to, ka cenas kā cēlonis izmaina koppieprasījuma un koppiedāvājuma apjomu un otrādi – sekas jau kās cēlonis regulē cenu līmeni. Situācija mainās, kad cenas ir neelastīgas, jo tad cenas vāji reaģē uz koppieprasījuma izmaiņām. Piemēram, makroekonomiskais līdzsvars ir izveidojies kopējā piedāvājuma trešajā posmā (klasiskā līkne), tad palielinās kopējais pieprasījums (līkne nobīdās pa labi) un veidojas jauns līdzsvara punkts, kurā cena ir augstāka par iepriekšējo. Šo ekonomisko uzvedību sauc par Sprūdrata efektu - kad cenām nav tieksme pazemināties; sarūkot kopējam pieprasījumam, neatjaunojas iepriekšējais līdzsvars; veidojas jauns līdzsvars ar divām īpatnībām: cenas paliek iepriekšējā līmenī, bet koppieprasījums ir mazāks par iepriekšējo; atbilstoši samazinās koppiedāvājums.…